RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Katru gadu "Rīgas ūdens" ieplūdina Daugavā vairāk nekā divus miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.
Kad galvaspilsētas kanalizācijas sistēmas applūdina lietavas, savukārt attīrīšanas iekārtas nespēj uzņemt tik lielu ūdens apjomu, tiek atvērti avārijas vārsti. Tādējādi notekūdeņi tiek atšķaidīti ar lietus ūdeni, bet atkritumus nekas neaizkavē.
Kopš pērnā gada beigām Valsts vides dienests velta paaugstinātu uzmanību "Rīgas ūdens" darbībām sūdzību dēļ par Daugavā peldošiem atkritumiem.
Pērnā gada rudenī Voleru iedzīvotāji sūdzējās, ka upe izmet krastā matus, higiēnas priekšmetus un vates kociņus. Pirms gada aktīvisti-ekologi pievērsa uzmanību tam, ka daudz atkritumu var atrast tuvumā esošajā pludmalē. Tomēr "Rīgas ūdens" noliedza, ka kanalizācijas atkritumi var nonākt upē un tālāk jūrā.
Uzņēmumam ir speciāla atļauja ieplūdināt neattīrītus notekūdeņus apkārtējā vidē ārkārtējās situācijas gadījumā 22 vietās, taču praksē tiek izmantotas tikai četras no tām. Vairāk nekā 99% neattīrīto notekūdeņu tiek ieplūdināti Daugavā Voleru tuvumā, pārējos gadījumos – blakus Austuves ielai, Meldru ielai un Hanzas ielai. Neattīrīto notekūdeņu apjoms, ko drīkst ieplūdināt dabā, ne ar ko nav ierobežots, taču "Rīgas ūdens" par to ir jāmaksā nodoklis. Pērn šī summa sastādīja aptuveni 190 tūkstošus eiro.
"Līdz ar to mēs secinām, ka tās nav avārijas izplūdes vai tiešām tikai stipra lietus laikā, jo 5,3% no visa gada ietvaros novadīto notekūdeņu apjoma noteikti nav tas, ar ko mēs rēķināmies lielās lietusgāzēs," sava Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.
Pirms pieciem gadiem "Rīgas ūdens" avārijas režīmā ieplūdināja Daugavā vairāk nekā miljonu kubikmetru neattīrītu notekūdeņu (1,1 miljonu, jeb 2,2% no kopējā apjoma), 2016. gadā šis apjoms dubultojās līdz 2,07 miljoniem, jeb 4%, savukārt pēdējo trīs gadu laikā vidēji tiek ieplūdināts ap 2,5 miljoniem, jeb 5,4%. Taču kopējais notekūdeņu apjoms pa šo laiku pat ir nedaudz samazinājies.
Precīzas informācijas par to, kas tieši nonāk apkārtējā vidē, nav.
"Post factum to nav iespējams noskaidrot, bet šobrīd mēs esam uzsākuši darbu ar uzņēmumu un, turpinoties šādām lietus pārgāzēm tādā pašā apjomā, mēs arī šobrīd diskutējam ar uzņēmumu par iespējamiem pagaidu pasākumiem, ko varētu īstenot, lai neļautu piesārņojumam nonākt, tai skaitā atkritumiem, ūdenī, bet vienlaikus arī par to nepieciešamību veikt pastiprināti analīzes, katru reizi atverot šos vārstus," saka Baklāne-Ansberga.
Pērn Eiropas Komisija Latvijai izteica jau otro brīdinājumu saistībā ar nepietiekamu notekūdeņu attīrīšanu. Lielās apdzīvotās vietās centralizēti ir jāievāc ne mazāk par 98% no visiem notekūdeņiem. Taču 14 Latvijas pilsētas šīm prasībām neatbilst.
Pērnā gada pavasarī Latvijas zinātnieki atklāja Latvijas ūdenstilpnēs aktīvās vielas, kuras ir sastopamas pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu, antidepresantu un pretapaugļošanas medikamentu sastāvā. Visa šī "aptieka" nokļūst upēs kopā ar notekūdeņiem. No šī paša avota upēs var nokļūt arī patogēnās baktērijas.
Tāpat ir vērts atzīmēt, ka nebūt ne visas Latvijas mājas ir pieslēgtas pie centralizētās kanalizācijas. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2018. gadā 9,9% Latvijas iedzīvotāju nebija noskalojamo tualešu.
