RĪGA, 13. marts — Sputnik. Apģērbs var negatīvi ietekmēt ekoloģiju un apkārtējo vidi, pastāstīja organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis radio Baltkom ēterā.
"Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides aizsardzības uzņēmumu "Eco Baltia vide" no 1. līdz 31. martam organizē kampaņu "Marts – tekstila šķirošanas mēnesis", kuras ietvaros aicina novietot nevajadzīgo apģērbu tekstila atkritumu konteineros. Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti likt nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus. Nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji.
Zakulis radio ēterā atgādināja: cilvēki nēsā T-kreklus, taču tie, izrādās, ir mazliet kaitīgi. To ražošanai tiek izmantoti vairāk nekā 3,5 tūkstoši ķīmisko elementu, kuru vidū 750 ir kaitīgi veselībai. Ja T-krekls ražots no sintētikas, un cilvēks to atstāj kaut kur atkritumu izgāztuvē vai, nedod Dievs, mežā, paies apmēram 200 gadi, līdz tas pazudīs, sairts. Tāpēc organizācija aicina cilvēkus padomāt, kas ir viņu skapjos, ko viņi pērk, ko pēc tam iesākt ar visiem tekstila atkritumiem, uzsvēra eksperts.
Sintētiskā šķiedra, kas veido 60% tekstilizstrādājumu, sairst 200 gadu laikā. 20% ūdens piesārņojuma pasaulē izraida tekstila krāsošana un apstrāde – viena kokvilnas krekla ražošanai vajadzīgi 2700 litri ūdens.
"Latvijas Zaļais punkts" vērtē, ka sadzīves atkritumu apjoms, ko rada mājsaimniecības Latvijā, pārsniedz 800 tūkstošus tonnu. No tā vien 25% tiek sašķiroti un pārstrādāti. Ik gadus 3-5% izgāztuvēs nonākušo atkritumu veido tekstils – apģērbi, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, utilizēti sadzīves atkritumos. Vienlaikus Latvijas tirgū ik gadus nonāk 27 tūkstoši tonnu jaunu un lietotu apģērbu – 14,3 kg uz vienu iedzīvotāju.
Apģērbus un apavus labā stāvoklī var nodot ziedojumu punktos, no kurienes liekie priekšmeti nonāk pārstrādē vai labdarības organizācijās. Šogad labdarības organizācijas ievērojušas, ka pieaug ziedoto apģērbu apjoms – acīmredzot, piespiedu mājsēdes laikā cilvēki sarīkojuši inventarizāciju savos skapjos.
