Intervijā politiķis skāra tādus jautājumus, kā nesankcionētas akcijas pussalas teritorijā, opozīcijas darbs Krievijā, labu kaimiņattiecību perspektīvas ar Ukrainu un daudzus citus jautājumus. Ar politiķi sarunājās Maksims Groznovs.
— Sergej Valerjevič, nesenās Krievijas sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti liecina, ka 81% Krievijas iedzīvotāju atzinīgi vērtē Krimas atgriešanos Krievijas sastāvā, 40% uzskata to par attaisnotu no vēsturiskā taisnīguma viedokļa. Kā jūs vērtējat šādus rezultātus?
— Vēsturiskais taisnīgums – tāpēc atbalsts ir liels. Krima vienmēr ir bijusi Krievijas zeme. 1954. gadā (PSKP CK pirmais sekretārs – red.) Hruščovs pieņēma lēmumu (nodot Krimu Ukrainas PSR sastāvā – red.) vienas valsts ietvaros, tāpēc cilvēki nekādu lielo starpību nejuta. Bija rublis, varēja bez ārzemju pasēm braukt uz kuru katru republiku, nebija nekādu problēmu, tāpēc arī attieksme bija tāda. Pie tam pēc kara cilvēkiem bija citas rūpes. Ja kāds būtu varējis paredzēt, kas notiks, domāju, iedzīvotāji jau toreiz būtu iebilduši.
Bet 2014. gadā tas bija vēsturisks lēmums, ko prezidents pieņēma, balstoties uz krimiešu gribas izpausmes. Viņš redzēja, ka lielākā daļa cilvēku ir "par", un lēmums par atkalapvienošanos balstījās uz pilsoņu aizsardzības apsvērumiem.
— Krimieši atceras jūsu pazīstamo uzstāšanos Ukrainas televīzijā pa videosakariem 2014. gada 7. martā. Toreiz Ukrainas eksprezidents Leonīds Kravčuks uzdeva jums jautājumu par organizējamā referenduma likumību. Jūs atbildējāt, ka uzskatāt to par iespējamu, jo tā neesot jūsu personiskā vēlme, bet gan Krimas parlamenta lēmums. Kā jūs tagad komentēsiet teikto?
— Pareizi vien ir, tas ir likumdevējs. Likumdevējs, kas aizstāv pilsoņu intereses, var nākt klajā ar tādām iniciatīvām. Juridiski viss bija paveikts pareizi. To es paziņoju Kravčuka kungam. Kad viņš man pavaicāja, vai es uzņemos atbildību, teicu: "Jā, uzņemos." Es skaidri sapratu, ka mēs visu darām pareizi.
— Vai saskatāt attiecību normalizācijas perspektīvas ar Ukrainu, ņemot vērā prezidenta Vladimira Zeļenska paziņojumus par "izrauto sirdi" un plāniem organizēt "Krimas platformas" samitu?
— Visas tās platformas ir absolūta fikcija, vienkārši par tām runā frīki. Viņi zina, ka tas ir nepiepildāms sapnis, tomēr viņiem vajag demonstrēt kaut kādus darbus dzīves līmeņa lejupslīdes un tarifu pieauguma fonā. Manuprāt, ar tagadējo valdību (Kijevā – red.) noteikti nav vērts gaidīt atkusni attiecībās. Ceru, ka ukraiņi tomēr pieņems citu lēmumu, ievēlēs citus vadītājus, kuri, iespējams, pieņems taisnīgu lēmumu. Veselajam saprātam ir jāgūst pārsvars. Ar pašreizējiem politiķiem Ukrainas Augstākajā radā, manuprāt, situācijas mīkstināšana, labu kaimiņattiecību veidošana ir nereāla.
— Vai iespējamas militāras provokācijas no Ukrainas valdības puses mēģinājumos izraisīt nopietnu konfliktu un savilkt šeit, pie Krimas, Melnās jūras reģiona NATO valstis?
— Amerikāņiem konflikts ir izdevīgs, tikai viņi tajos nekad nepiedalās. Neviens šodien nespēj skaidrot attiecības ar Krieviju militārā dimensijā. Esmu pārliecināts, ka mums nekas nedraud. Spēku Krievijai ir pietiekami, ja arī kāds kaut ko plānotu.
Pareizi teica Vladimirs Vladimirovičs (Putins – red.): tāda pasaule, kurā nav Krievijas, nevienam nav interesanta, un tādas nebūs. Nedomāju, ka kādam pietiks prāta vai drosmes to darīt. Amerikāņi mudinās Ukrainu, uzskatu, ka viņi bīdīs uz priekšu Ukrainas valdību.
No aizsardzības viedokļa Krima ir nepieejama, tāpat kā visa Krievija. Nevienam nebūs nekādu perspektīvu, bet militārā plānā mēs varam atvairīt jebkādu NATO valstu utt. uzbrukumus. No šīs puses krimiešiem un visiem Krievijas iedzīvotājiem nekas nedraud.
Jā, lokāli, pie robežas būs provokācijas, arī Donbasā, Luganska tautas republikā. Pie mums var nogādāt dažādas diversiju grupas ar konkrētiem uzdevumiem. Tas turpināsies, mēģinās tādējādi destabilizēt situāciju.
— Janvārī un februārī cilvēki dažās pilsētās izgāja ar varasiestādēm nesaskaņotās akcijās, vairāki cilvēki sapulcējās arī Simferopoles centrālajā laukumā. Kā jums šķiet, kāpēc viņi piedalījās akcijās?
— Nesistemātiska opozīcija šūpo situāciju, kad pasliktinās sociāli ekonomiskā situācija, samazinās pilsoņu ienākumi. Tad daži darboņi sāk parazitēt uz šīs problēmas. Šodien, ņemot vērā Covid-19, pilsoņu ienākumi patiešām ir kritušies, biznesam klājas grūtāk. Tomēr, manuprāt, prezidenta apstiprinātie pasākumi ir efektīvi, situācija parādīja, ka tie bijuši pareizi.
Manuprāt, visiem šiem protestiem skaidri saskatāma organizācija no rietumvalstu puses. Tas žuļiks Navaļnijs ar kriminālo pagātni ieradās Krievijā amerikāņu specdienestu uzdevumā. Viņi saprata, ka Krievijas likumsargi viņu aizturēs. Viņiem bija vajadzīgs upuris, uz kura rēķina parazitēs visi tie puiši, kam nav nekā kopēja ar mūsu valsts interešu aizsardzību. Faktiski tie ir rietumvalstu specdienestu aģenti, mana attieksme pret viņiem ir atbilstoša.
— Vai Krimā ir izredzes "sašūpot" situāciju?
— Krimā ir daži pilsoņi, kuri sākotnēji nebija apmierināti ar atkalapvienošanos ar Krieviju. Viņu skaits ir ļoti mazs, apmēram 3%. Jūs atceraties, ka Ksenija Sobčaka balotējās Krievijas prezidenta vēlēšanās 2018. gadā ar programmu atdot Krimu Ukrainai. Toreiz pat viņu te nobalsoja 17 tūkstoši cilvēku. Tāds ir protestu potenciāls.
Ir cilvēki, kuri piesaista uzmanību ierēdņu neefektivitātei. Bieži vien pārmetumi ir pamatoti, es vienmēr atzīstu, kad esam kļūdījušies. Gadās, ka ierēdņus kritizē netaisnīgi.
Lielākā daļa vidējā posma speciālistu godīgi pilda savus pienākumus ar nelielu algu. Valsts dienesta prestižs mazinās, lielākajai daļai amatpersonu alga ir mazāka nekā republikā vidējā.
— Kas jūsuprāt ir svarīgs kadru atlasē?
— Rezultativitāte. Un godīgums, bez tā nekāda rezultāta nebūs. Es kolēģiem saku: ja gribi, lai būtu izdarīts labi, dari pats. Uzdevumu atsevišķām ministrijām un resoriem nav tik daudz, lai ministrs nevarētu iedziļināties situācijā konkrētā iecirknī, tas pats attiecas uz administrāciju vadītājiem. Visiem administrāciju vadītājiem ir izredzes, pirmos 3-4 mēnešus es dodu iespēju iejusties, bet pēc tam viņi atbild par visu reģiona teritorijā notiekošo.
— Vai fakts, ka patlaban Krima netiek atzīta starptautiskā līmenī, kaitē mērķu sasniegšanai?
— Iespējams runāt tikai par garām palaistām iespējām. Sankciju režīms traucē, taču mēs tik un tā ejam uz priekšu. Nodokļu sistēmas pamatu šodien veido budžeta investīcijas. Protams, gribētos, lai bizness attīstītos tālāk, tomēt tas pats budžetu investīciju apjoms palīdzēs mums virzīties uz priekšu. Situācija uzlabosies, par to es nešaubos. Es uzskatu, ka mēs attīstāmies efektīvi un pavisam noteikti ceļos krist nedomājam.
— Jūs esat viens no sociālajos tīklos aktīvākajiem reģionu vadītājiem. Vai jūs saskatāt risku Rietumu sociālo tīklu, piemēram, Facebook un Instagram lietošanā, ko kontrolē korporācijas un var ierobežot pazīstamu politiķu un citu cilvēku darbu? Vai uzskatāt par nepieciešamu atteikties no to lietošanas darbā?
— Mans personīgais viedoklis: tās politikas apstākļos, ko tagad īsteno Rietumu korporāciju kontrolētie sociālie tīkli, tie nes lielāku ļaunumu sabiedrībai nekā labumu. Faktiski sociālie tīkli tiek izmantoti kā ierocis, kā ģeopolitikas instruments – manipulācijām ar cilvēku apziņu un dezinformācijai, naida kurināšanai, cenzūrai un cīņai ar citādi domājošajiem. Uzskatāms piemērs – Krievijas mediju, arī TRK "Krim" bloķēšana ar izdomātiem ieganstiem vai vispār bez skaidrojuma.
Turklāt sociālie tīkli dod neierobežotu piekļuvi miljoniem skatītāju dažādiem provokatoriem, dažkārt – pat vienkārši psihiski slimiem cilvēkiem, kuri brīvi popularizē savus murgus.
Patiešām, tādā situācijā ir jāsper paši stingrākie soļi, līdz pat slēgšanai. Protams, vajag radīt pašmāju informācijas platformas. Šajā sfērā jābūt maksimālai importa aizvietošanai, tāpat kā aizsardzības rūpniecības kompleksā. Esmu pārliecināts, šis uzdevums tiks atrisināts.
No Krimas varas iestāžu viedokļa sociālie tīkli pārsvarā ir instruments atgriezeniskajiem sakariem ar sabiedrību. Tas ir instruments tiešai saziņai ar cilvēkiem, lai apzinātu esošās problēmas, lai operatīvi saņemtu informāciju. Savdabīgs lakmusa papīrītis, kas ļauj fiksēt sabiedrības atbildi uz noteiktiem iestāžu lēmumiem un darbībām.
