RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. ASV Civilās aviācijas pārvaldes (FAA) informācija liecina, ka no 27. oktobra ASV aviokompānijām ļauts atsākt lidojumus Simferopoles lidojumu informācijas rajonā. Aizliegums bija spēkā no 2014. gada, vēsta RIA Novosti.
Publicējot šo informāciju, ASV tomēr akcentēja, ka lidojumu atsākšana virs pussalas nenozīmē, ka tā ir atzīta par Krievijas teritoriju. Taču pie tam FAA atzīmēja, ka apstākļi gaisa telpā ir mainījušies un riska līmenis civilajai aviācijai ir mazinājies.
Tiesa, politologs Aleksejs Živovs uzskata, ka pēc būtības ASV atļauja saviem civilajiem laineriem lidot līdzās Krimai de facto atzīst Krievijas jurisdikciju pussalā, ja arī ne de iure.
Krievijas Valsts domes deputāts no Krimas Ruslans Bālbeks paskaidroja, ka ASV civilās aviācijas lidojumu atjaunošana signalizē visai pasaulei par aviācijas satiksmes drošību KF pussalas gaisa telpā.
Bālbeks konstatēja: kamēr Ukraina bārstīja paziņojumus par tās GKS parspēku Krimā, pasaulei bija iemesls padomāt par gaisa telpas drošību šajā teritorijā. Taču pakāpeniski visiem kļuvis skaidrs, ka jebkādām provokācijām šeit tiek pielikts punkts un Krievija garantē pilnīgu drošību.
Jāpiebilst, ka Dņepropetrovskas gaisa atbildības zonā ASV nav atļāvusi savas civilās aviācijas lidojumus. Aizliegums pagarināts līdz 2021. gadam.
Bālbeks atzīmēja, ka lidojumi virs Krimas amerikāņiem izdevīgi no ekonomiskā viedokļa. Lidot apkārt Krimai – tas nozīmē lieku līkumu un lielu degvielas patēriņu. Amerikāņi neapšaubāmi ietaupīs, pieņemot lēmumu par lidojumu atsākšanu.
Krima ir Krievijas teritorija
Krima atgriezās Krievijā pēc referenduma 2014. gadā. Tajā 96,77% Krimas Republikas un 96,5% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Ukrainas valdība vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijā. KF prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".
Pussalu vairākkārt apmeklējuši ārvalstu delegāti. Viņi visi secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar tautas likumīgu gribas izpausmi, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas reģiona iedzīvotāju intereses.
Septembrī britu raidkorporācija BBC materiālā par Ukrainas lidmašīnas An-26 avāriju Harkovā publicēja karti, kurā Krima bija redzama Krievijas, nevis Ukrainas sastāvā. Ukrainas vēstniecība ieraudzīja "kļūdu" un sašutusi pieprasīja kartes labojumus.
Taču tādu "kļūdu" skaits aizvien pieaug. Agrāk krimieši pievērsa uzmanību tam, ka, saskaņā ar ANO statistiku, Krievijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2 miljoniem. Tas varēja notikt vienīgi tad, ja par Krievijas iedzīvotājiem atzīti krimieši.
2020. gada aprīlī kādā angļu valodas mācību grāmatā Igaunijā tika atrasta karte, kurā Krima ir Krievijas sastāvā. Igaunijas ukraiņu kongress žēlojās valsts Izglītības ministrijai un pauda bažas par situāciju.
Izdevniecība, kas laida klajā mācību grāmatu, incidentu nosauca par kļūdu, tomēr ieteica ukraiņiem īpaši nepārdzīvot, jo tā tomēr esot angļu valodas, ne ģeogrāfijas mācību grāmata.
2019. gadā kompānija Apple savā lietotnē "Laiks" atainoja Krimu Krievijas sastāvā.
