Šķiet, tagad ir skaidrs, kāpēc Latvijas varasvīri vienmēr ar tādu nepatiku izturējušies pret "padomju pagātnes smago mantojumu" – rūpniecību un visu ekonomikas reālo sektoru. Skaidrs arī tas, kāpēc Latvijas augstskolās vienmēr inženieru un eksakto zinātņu pārstāvju vienmēr bijis daudz mazāk nekā juristu, dažnedažādu projektu vadītāju, un it īpaši – sabiedrisko attiecību speciālistu.
Cik maksā koncepcija?
Skaidrs taču: daudz vienkāršāk ir apgūt 2-3 miljonus kaut kādā gaisīgā jomā, kur nav jāskaita ķieģeļi, metāla tonnas vai kilovati ar kubikmetriem, nevis neaptaustāmas "vīzijas", "koncepcijas" un "projekti". Īpaši skaidri tas parādījās pandēmijas periodā.
Politiķi atzīst, ka, piemēram, cilvēku neuzticēšanās valdības ierobežojošajiem pasākumiem lielā mērā saistīta ar saziņas trūkumiem. Proti, mums, muļķīšiem, vajag skaidrāk apstāstīt valdības paradoksālos un pat dīvainos lēmumus. Tāpēc lielāki resursi jāiegulda informācijas sniegšanā sabiedrībai.
Vai tā patiešām ir pareizā pieeja? Par to galvu lauzīja publicists Mārcis Bendiks avīzē Diena. Viņs izanalizēja publiski pieejamos datus un noskaidroja: valdībā strādā vairāk nekā 70 sabiedrisko attiecību speciālisti. Visi saņem algu, augstāku nekā vidējā valstī. Tātad runa ir par algu fondu simtiem tūkstošu eiro apmērā mēnesī.
Vēl vairāk, ministriju un sabiedrības saziņas procesā iesaistītas privātās PR kampaņas (parasti – ar koalīcijas partijām saistītās), bet te runa jau ir par miljoniem eiro vērtiem valsts iepirkumiem. Tomēr saziņa ar iedzīvotājiem joprojām neder nekur.
Nesen izveidotajā Vakcinācijas birojā arī ir sabiedrisko attiecību speciālista postenis. Noderīgās iestādes darbinieku algas ir rekordlielas pat no valsts sektora viedokļa, un sabiedrisko attiecību konsultants saņem vairāk nekā 3 000 eiro mēnesī.
Tomēr mediji jau pauž sašutumu: konsultante nevis atbildēja uz jautājumu par to, kāpēc vakcinācijas process valstī ieveltas, bet gan vienkārši pārsūtīja Zāļu valsts aģentūras sagatavoto informāciju presei. Arī tur ir savi konsultanti, tikai alga viņiem ir mazāka.
Vai kaķītis vispār bija?
Kaķīšus mīl ne tikai sociālajos tīklos, bet arī valdībā – arī varasvīri ir cilvēki. Daudzus valstī aizkustināja pētījums, ko lobēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis un organizēja Latvijas lauksaimniecības akadēmija. Interesanta sakritība – Dūrītis ir šīs augstskolas profesors.
Pētījuma gaitā tika izdarīti Covid-19 testi 200 kaķiem dzīvnieku patversmēs. Projekts ilga 6 mēnešus un prasīja pusmiljonu eiro. Rezultātā koronavīruss fiksēts vienam kaķim, un tas nekavējoties nosūtīts uz Igauniju (laikam jau uz simpoziju), stāsta portāls Pietiek.com.
Nav saprotams, kāpēc izmeklēja patversmēs dzīvojošos kaķus. Ar tādu metodi taču pat teorētiski nav iespējams konstatēt cilvēka dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka pie dzīvnieka un otrādi.
Atgādināsim, ka LA iepriekšējais pētījums – par salātiem ar bietēm un gurķiem – nodokļu maksātājiem tāpat izmaksāja tīro sīkumu – 500 tūkstošus eiro.
Sakiet, kad pēdējo reizi esat zīmējis luksoforu?
Februāra sākumā Ministru kabinets apstiprināja finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā vienota IT programmnodrošinājuma izstrādei vakcinācijas procesa menedžmentam.
Pēc Neatkarīgās autora Māra Krautmaņa domām, summa ir ļoti drosmīga.
Ar IT tehnoloģijām saistīta kāda problēma – patiesībā nav zināms cik tās maksā – projekts var izmaksāt 14,5 tūkstošus, 1,45 miljonus, 145 miljonus. 145 miljonus IT speciālisti kautrējās paprasīt, bet 1,45 miljoni izskatījās normāli.
Citi eksperti, kam nauda nav tikusi, jums teiks, ka 1,45 miljoni ir neadekvāta summa. Ka pat tādu naudu varētu radīt ne tikai IT risinājumu Latvijai, bet arī vietni 10 miljoniem lietotāju, pat vairāk – visai Baltijai un klāt paķert gabaliņu Ukrainas.
Citi IT speciālisti uzskata, ka tāds produkts diezin vai maksā vairāk nekā 50 tūkstošus. Diezin vai arī konkrētie izpildītāji – programmētāji – saņems vairāk nekā 50 tūkstošus. Te, tāpat kā ar naudu, ko konkursā laimēja sabiedrisko attiecību kompānijas, rodas aizdomas, ka lauvas tiesa pazūd partiju kambaros.
Nesen valdība atklāja, ka izstrādājusi "Luksofora principu", - kad ar konkrēto Covid-19 izplatības pakāpi saistīto ierobežojumu režīmu apzīmē ar noteiktu krāsu. Kāds sociālajos tīklos pavaicāja, kāpēc visi smejas. Patiešām – kad jūs pats pēdējo reizi zīmējāt luksoforu? Ahā. Vispirms uzzīmējiet, pēc tam kritizējiet.
Domāt valstiski!
Nozagt piecus eiro ir noziegums. Miljonu – lielisks bizness. Miljardu – valstiska domāšana. Raidījums "Nekā personīga" telekanālā TV3 atgādināja: jau septembrī Finanšu ministrija sāka kalt plānus, kā apgūt 2 miljardus eiro – pirmo porciju no Eiropas atveseļošanas mehānisma. Nauda jāiztērē tādām abstraktām un neaptaustāmām lietām, kā digitalizācija, cīņa ar klimata pārmaiņām un citām reformām, kas nesīs labumu visai sabiedrībai un ļaus mums visiem iziet no krīzes un kļūt stiprākiem. Protams, tikai tiem, kuri izdzīvos, jo tos, kuri nomirs, neuzaicinās pat Ziemassvētkus svinēt.
Ministrijas iesniedza Ministru kabinetam savas vēlmes 7,5 miljardu eiro vērtībā. Tikai trīs ministrijas palūdza vairāk nekā miljardu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Mendelsone konstatēja: ja salikt ciparus kopā, paveras pavisam citāda aina, ko sabiedriskajam sektoram faktiski plānoti 82% finansējuma un 18% - privātajam sektoram. Bet tas taču nav ministriju atveseļošanas plāns, tas ir tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājības atjaunošanas plāns, viņa bija sašutusi.
Tādai nostādnei nepiekrīt ministru virsaitis Krišjānis Kariņš. Viņaprāt, liela daļa no "Atjaunošanas un stabilitātes plāna" Latvijai paredzēto līdzekļu aizies uz privāto sektoru. Tiesa, pats privātais sektors domā citādi, paziņoja premjers. Kāpēc tā? Ak jā, jau atkal tās saziņas problēmas.
Varbūt tomēr valdībai un Saeimai ir taisnība? Spriežot pēc visa, tur strādā labākie eksperti finanšu apgūšanas jautājumos.
Bet vienkāršajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem droši vien nepietiek fantāzijas, lai izdomātu, kur likt naudu. Patiesībā tieši to paziņoja KP LV frakcijas vadītājs Māris Možvillo diskusijā par to, vai izsniegt vecākiem pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu.
Viņš teica, ka tādu naudu vecākiem dot nevar, jo daudziem viņu vidū neesot nekādas finansiālās pratības. Sak, izšķiedīs naudu visādiem niekiem – alum, krosenēm, spēļu konsolēm un mikseriem. Bet bērniem labākajā gadījumā tikšot pļauka no vecākiem.
