RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas plāns ne pa jokam samulsināja eiroieredņus, raksta Eduards Eldarovs portālā Bb.lv.
Divi miljardi visam
Atgādinām, ka pandēmijas un tās radītās ekonomiskās krīzes dēļ Brisele nolēmusi palaist naudas drukāšanas ierīci, proti, izveidot speciālu palīdzības fondu visu ES dalībvalstu ekonomikas atbalstam. Fondā tika nolemts "iesūknēt" 672,5 miljardus eiro. Latvijai no šīs astronomiskās summas labākajā gadījumā varētu tikt 2 miljardi eiro. Pagaidām gan mums garantēja vien 1,6 miljardus.
Ņemot vērā šo summu, Finanšu ministrija sagatavojusi plāna projektu — kā tā vēlētos iztērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no tā saucama Atveseļošanas un noturības mehānisma. Atzīmēsim, ka veseli 57% no šīs summas Latvijai, tāpat kā pārejām ES dalībvalstīm, ir jāatvēl digitalizācijai (20%) un klimata aizsardzībai (37%). Tādējādi visam pārējam valsts varēs iztērēt 43% šajā gadījumā no 1,6 miljardiem.
Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotais projekts nav apmierinājis ne tikai Briseli, bet vēl līdz tam arī sociālos partnerus — Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kas arī ir saprotams: pirmkārt, saskaņā ar to, lauvas tiesa līdzekļu ir jāpiešķir valsts un pašvaldību institūcijām. Turklāt šie līdzekļi diez vai veicinās ekonomikas attīstību, jo, piemēram, Rīgas dome vēlas iztērēt desmitiem miljonu eiro ekoloģiski tīra sabiedriskā transporta iepirkšanai.
Ar metrobusu uz gaišo nākotni
Vispār metrobusi tā ir visai brīnišķīga ideja, bet kāds tai ir sakars ar ekonomikas atbalsta programmas mērķiem? Jo tie nesekmēs produktu ar pievienoto vērtību radīšanu, turklāt mēs paši nekādus metrobusus neražojam, tātad liela daļa šīs naudas aizies uz ārzemēm. Jau aprēķināts, ka no 1,6 miljardiem eiro reālajai ekonomikai, proti, privātajam sektoram tiks ne vairāk kā 13 –15%.
Otrkārt, valdības sociālajiem partneriem, lai iepazītos ar plānu bija mazāk nekā 48 stundas. Rezultātā sociālie partneri ir spējuši tikai pieņemt dokumentu zināšanai un izteikt savu neapmierinātību. Tiesa šī neapmierinātība valdības lēmumu nekādi neietekmēja - projekts tika apstiprināts un nosūtīts uz Briseli. Sociālajiem partneriem gan apsolīja, ka pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānā varēs veikt korekcijas.
Kas tas par plānu?
Pēc plāna izskatīšanas Briselē izrādījās, ka būs jāveic ļoti daudz korekciju. Eiropieši bija neapmierināti ar daudziem plāna punktiem. Piemēram, Eiropas Komisija bija skeptiski noskaņota pret investīcijām ceļos. Valsts un vietējas nozīmes ceļiem no šā fonda Satiksmes ministrija plāno piešķirt 102,3 miljonus eiro. No vienas puses, varētu teikt, ka kvalitatīvi ceļi arī ir svarīgs ekonomikas attīstības aspekts. Nav ceļu – nav jaunu uzņēmumu, jaunu darba vietu provincē utt. Tomēr jāsaprot, ka šo grantu mērķis ir palīdzēt ES valstīm pārvarēt pandēmijas ekonomiskas sekas. Savukārt ceļu būvniecība un remonts ir valsts lokālais uzdevums, kura risināšanai jāpiesaista līdzekļi no valsts budžeta un speciālā ES fonda.
Eiropas Komisija tomēr vēlas, lai piešķirtie līdzekļi tiktu virzīti uz ekonomikas attīstību, inovācijām un reformām, kuras ļaus nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Taču ar reformu idejām Latvijai pagaidām klājas švaki. Tādu ideju praktiski nav. Kaut valdībai vēl ir laiks pastrādāt pie kļūdām. Vismaz līdz aprīļa beigām. Ja plānu tomēr izdosies saskaņot, tad vēl šogad tuvāk rudenim varēsim saņemt 13% no šiem 1,6 miljardiem eiro. Tie mums ļoti noderēs, it īpaši ņemot vērā, ka nauda no galvenā eirofonda nākamajām septiņu gadu periodam parādīsies ne agrāk kā 2022. gada beigās.
