RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Līdz ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumu pieņemšanu strauji samazinājies privātpersonu un organizāciju ziedojumu apjoms.
Līdzekļu apjoms, kurus lielākās politiskās partijas šogad saņēma no privātiem sponsoriem, salīdzinot ar pērno gadu, ir krities vairākas reizes. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētajiem datiem, kopējā summa, ko sponsori šogad pārskaitījusi partijām, sastādījusi vien 177 672 eiro.
Tostarp apvienība "Attīstībai/Par!" pērn saņēma 79 134 eiro, bet šogad tai ziedoti vien 12 819 eiro. Apvienības sastāvā esošajai partijai "Latvijas attīstībai" pērn sponsori pārskaitījuši 123 856 eiro, savukārt šogad tikai 41 910 eiro. "Kustība Par!" pērn ziedojumos saņēma 11 879 eiro, bet šogad – 15 246 eiro (retais izņēmums).
Ievērojami kritušies ienākumi no privātpersonu un organizāciju ziedojumiem "Jaunajai Vienotībai". Pērn partiju apvienība saņēma 83 547 eiro, šogad – vien 893 eiro. "Vienotībai", kura sastāv apvienībā, tika ziedoti 196 895 eiro, šogad – tikai 27 416 eiro.
Dramatisks privātā finansējuma kritums ir "Saskaņai". No 187 885 eiro pērn līdz 9 480 eiro šogad.
Zaļo un zemnieku savienība pērn saņēma 76 781 eiro, Latvijas Zemnieku savienība – 20 755 eiro, Latvijas Zaļā partija – 114 057 eiro. Šogad ZZS ienākumi no privātiem sponsoriem sastādīja 8 467 eiro, "zemniekiem" – 4 090 eiro, bet "zaļie" vispār nesaņēma ziedojumus.
Jaunā konservatīvā partijas pērn ziedojumos ievāca 107 653 eiro, savukārt šogad – 22 213 eiro. Nacionālā apvienība saņēma 99 879 eiro 2019. gadā, bet šogad – vien 7 876 eiro. Partijai KPV LV pērn pārskaitīja 20 720 eiro, bet šogad – 584 eiro.
Neskatoties uz strauju politisko partiju privāto ziedojumu kritumu (pie tam Rīgas pašvaldības vēlēšanu gadā) nedrīkst uzskatīt, ka to finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Drīzāk, pretēji, Atgādināsim, ka drīz pēc stāšanās amatā jaunais prezidents Egils Levits sāka runāt par to, ka partijas ir jāpadara par neatkarīgām no privātiem ziedojumiem, nodrošinot tām pietiekamu finansējumu no valsts budžeta. Rezultātā, 2019. gada rudenī tika pieņemti skandalozie politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi. Toreiz koalīcija nerada iespēju atbalstīt protestējušos mediķus un pedagogus, maznodrošinātos un invalīdus, taču operatīvi sameklēja naudu savām, politiskajām vajadzībām. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, partijām, kuras pārvarējušas 2% barjeru pēdējās Saeimas vēlēšanās, par katru saņemto balsi tiek izmaksāti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, tikpat – par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, partijas "aprēķināja" sev jauno finansējumu jau no šī gada 1. janvāra.
Līdz ar to, sekojošos četrus gadus "Saskaņa" katru gadu saņems 800 tūkstošus eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420,5 eiro, "Attīstībai/Par!" – 586 964 eiro, Nacionālā apvienība – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163,5 eiro, "Jaunā Vienotība" – 416 535,5 eiro, Latvijas Reģionu apvienība – 169 371,5 eiro, Latvijas Krievu savienība (tagad, kad tai parādījies konts Latvijas bankā) – 136 336 eiro, "Progresīvie" – 106 203,5 eiro.
No vienas puses, politiskās partijas patiešām ir ieguvušas zināmu neatkarību no privātiem sponsoriem. To finanšu resursi ir palielinājušies, padarot tās vēl ieinteresētākas vēlēšanu iznākumā. No otras puses, rodas jautājumi, cik ētiski ir "aprēķināt naudu pašiem sev" krīzes un pastāvīgā līdzekļu sociālajām programmām trūkuma fonā. Daudzas no kurām partijām no gadu pie gada izdodas "pārdod" saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām.
