Problēmas radušās ne tikai jautājumā par valstu atvēlētajiem līdzekļiem, par ko Donalds Tramps jau piedraudējis ar sankcijām, bet arī pašu armiju tehniskā nodrošinājuma aspektā. Sabiedrotajiem jau sen pietrūkst kvalitatīvas un cīņasspējīgas tehnikas. Par Ziemeļatlantijas bloka militāro potenciālu un tā perspektīvām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
No vienas galējības otrā
Lielas daļas NATO dalībvalstu armiju komandieriem galvassāpes sagādā pārāk sarežģītā un nepilnīgā bruņutehnika, kas nespēj efektīvi darboties reālos kaujas apstākļos. Mūsdienās lielākie bruņotie spēki Eiropā ir Francijas rīcībā. Tās bruņojumā ir aptuveni četri simti tanku AMX-56 Leclerc. Jāpiebilst, ka tā ir viena no tehnoloģiski attīstītākajām mašīnām pasaulē – tanks ir piebāzts ar elektroniku un digitālajām vadības sistēmām.
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka frančus var apskaust, taču mūsdienīgajam "pildījumam" ir arī trūkumi. Borta elementu pārpilnības dēļ Leclerc ekspluatācija ir pārāk sarežģīta, mašīnas ir niķīgas. Piemēram, tās var normāli darboties tikai noteiktā temperatūras diapazonā, citādi borta dators atsakās funkcionēt un regulāri kļūdās.
Tanki Leclerc gandrīz nekad nav piedalījušies reālās kaujās, bet no mācībām bieži vien atgriežas, piesieti trosē. Pie tam tanka ražošanas un apkalpošanas izmaksas ir fantastiskas – līdz 9 miljoni dolāru. Šī un citu iemeslu dēļ ražošana ir pārtraukta, lai arī izstrādes posmā bija plānots izgatavot vismaz 1500 mašīnas.
Vēl viena NATO sauszemes spēku nelaime ir morāli un fiziski novecojusī bruņutehnika. Daudzi alianses locekļi vēl joprojām izmanto PSRS mantojumu, kas turklāt pārsvarā nav saņēmis nekādu nopietnu modernizāciju. Tas vērojams Polijas Bruņotajos spēkos, kuru rīcībā ir tūkstotis tanku.
Izklausās, nopietns spēks. Taču lielākā daļa bruņumašīnu ir no PSRS palikušie vai Polijā pēc licences samontētie T-72. No visa parka cīņai relatīvi gatavas tikai aptuveni 170 mašīnas – trīs bataljoni. Pārējie nav tehniskā kārtībā vai nodoti ilgstošai glabāšanai.
Tiesa, poļi, kuri skaļāk par citiem kliedz par mītiskajiem "krievu draudiem", mēģina situāciju labot: 2019.gada jūlijā viņi noslēdza līgumu par T-72 modernizāciju. Pilnveidojums gan būs relatīvs un ļoti dārgs – tanki saņems jaunus tēmēkļus, novērošanas iekārtas un sakaru līdzekļus. Tam visam plānots iztērēt vairāk nekā 450 miljonus dolāru.
Dažiem citiem alianses locekļiem situācija ir vēl bēdīgāka. Piemēram, rumāņu tankisti vēl joprojām vizinās ar vecajiem padomju T-55 un TR-85 "Bizon" (vietējā "piecdesmit piekto" modifikācija). Daudzām NATO valstīm vispār nav smagās bruņutehnikas. Tāpēc, lai kā gribētos bloka komandieriem organizēt stipru tanku "dūri" Eiropā, diezin vai tuvākajā laikā izdosies to savilkt.
Draudi no gaisa
Neviennozīmīga ir situācija arī gaisā. Par vienu no spēcīgākajām un nokomplektētājām alianses gaisa flotēm tiek uzskatīta Luftwaffe. Taču par Vācijas augstākās militārpersonas vērtē savu GKS stāvokli kā neapmierinošu. Piemēram, Vācijas GKS štāba priekšnieks Ingo Gerharcs 2018. gadā paziņoja, ka daudzas lidmašīnas nespēj pacelties gaisā rezerves daļu un savlaicīgas apkalpes trūkuma dēļ, un lielākā daļa iznīcinātāju neatbilst mūsdienu prasībām.
Atgādināsim, ka Vācijas GKS ir aptuveni simts iznīcinātāju-bumbvedēju Eurofighter Typhoon. Tā ir vairāk vai mazāk mūsdienīga lidmašīna, izstrādāta 80.gados. Taču mazāk nekā puse spēj pacelties gaisā. Vācu Typhoon radiolokācijas un navigācijas iekārtas, sakaru līdzekļi un bruņojums ir novecojuši.
Iznīcinātājiem Tornado (70.gadu produkts) klājas vēl bēdīgāk – no simta spēj lidot vien daži. Vācu mediji atklāti sauc Tornado par "muzeja eksponātiem". Pie tam Luftwaffe kritiski trūkst apmācītu pilotu – lielākā daļa lidotāju nepilda treniņu stundu normatīvus.
Tomēr vācieši meklē aizvietotājus saviem vecajiem iznīcinatājiem. Amerikāņi, kā vienmēr, sarosījušies un mēģināja uzspiest Berlīnei savus F-35. Taču vācieši no piedāvājuma pieklājīgi atteicās, jo plānojot kopā ar frančiem izstrādāt paši savu jaunas paaudzes iznīcinātāju. Vai izdosies? Tas vēl nav zināms.
Pretgaisa aizsardzības sistēmas? Gandrīz visas NATO valstis savas debesis sargā ar veciem zenītraķešu kompleksiem. Pie tam no Rietumeiropas agrākās spēcīgās PGA sistēmas gandrīz nekas vairs nav atlicis. Pēc aukstā kara beigām uin PSRS sabrukuma bruņojums tika samazināts un norakstīts līdzekļu ekonomikas labad.
Var teikt, ka pēdējos gados atbildība par Eiropas debesīm gulstas uz amerikāņu ražojumu pleciem. Ar zenītraķešu kompleksiem Patriot bruņojusies Nīderlande, Grieķija, Spānija un Vācija. Taču, kā parādīja nesenie notikumi Saūda Arābijā, Patriot nemaz nav tik efektīvs, kā astāsta tā ražotājs. Atgādināsim, ka septembrī vairāki naftas un gāzes uzņēmumi Saūda Arābijā pārcieta uzbrukumu no gaisa. Pie tam PGA sistēma, ko pārsvarā veido amerikāņu kompleksi, nespēja pārtvert nevienu bezpilota lidaparātu vai spārnoto raķeti.
Kā klājas jūrās
NATO dalībvalstīm Eiropā ir vērā ņemamas grūtības arī jūrā. Kādreiz visvarenākā flote pēc amerikāņu spēkiem – Lielbritānijas JS ir kļuvuši daudz retāki. 1990. gadā Karalisko JKS sastāvā bija 138 kuģi un 33 zemūdenes. Tagad britiem palikušas desmit zemūdenes un apmēram 60 dažādas klases kuģu.
Vecie kuģi tiek norakstīti, bet jauno būves tempi un kvalitāte varētu būt daudz labāki. 2017. gadā Lielbritānijas JKS sastāvā tika iekļauts lielākais aviācijas bāzes kuģis valsts vēsturē – Queen Elizabeth ar tonnāžu 65 tūkstoši tonnu. Patlaban tas tiek izmēģināts, un pilnvērtīgu darbu sāks 2021.gadā. Kuģis var uzņemt līdz 40 iznīcinātājus. Briti ļoti lepojas ar savu gigantu un dēvē to par "skarbā spēka" instrumentu pret "Krievijas provokācijām".
Taču visā neilgā dienesta laikā bāzes kuģi moka sūces. Jau divas nedēļas pēc iekļaušanas Jūras spēku sastāvā Queen Elizabeth, kas izmaksāja vairāk nekā trīs miljardus mārciņu, devās neplānotā remontā. Tobrīd sūci it kā izlaboja. Taču 2019. gada jūlijā "Elizabete" atkal sāka tecēt – izmēģinājumos ūdens pārplūdināja vienu no tilpnēm, un kuģi atkal nācās nostādināt pie sienas.
Jūtami kavējas arī Lielbritānijas zemūdens flotes plānotā modernizācija – jaunāko atomzemūdeņu Vanguard ballistisko raķešu starta iekārtās tika konstatēts nopietns metināšanas darbu defekts. Saskaņā ar ieceri šīm zemūdenēm vajadzēja stāties novecojušo Dreadnought vietā. Atgādināsim, ka patlaban karalisko JS rīcībā ir četri Vanguard "stratēģi", trīs Trafalgar klases daudzfunkcionālās zemūdenes un aptuveni tikpat daudz mazliet modernāko Astute.
Arī vācu admirāļiem gribētos uzdot dažus jautājumus kuģu būvētājiem. Piemēram, Ķīlē tapušās jaunās fregates F125 ir īsts brāķis. Tās bija izstrādātas ar mērķi nomainīt novecojušās projekta F122 Bremen fregates, ūdenī tika svinīgi nolaists kuģis Baden-Württemberg... un drīz vien to nosūtīja uz rūpnīcu pārbūvei. Šāds lēmums tika pieņemts pirmo reizi visā Vācijas Jūras spēku vēsturē.
Vācu mediji vēstīja, ka Baden-Württemberg iznācis pārāk smags un slikti līdzsvarots, tāpēc uz ūdens turējās šķībi. Turklāt kuģa pieņemšanas laikā karavīri konstatēja lielu skaitu kļūdu programmatūrā un radioelektronisko iekārtu disfunkcijas. Problēmas ar galveno kuģi atbīdīja tālāk nākotnē visu pārējo kuģu nodošanas termiņus.
Patlaban NATO galvenais balsts uz zemes, ūdenī un gaisā joprojām ir ASV ar to cīņasspējīgo, karojošo armiju un militāro budžetu – simtiem miljardu dolāru. Taču, spriežot pēc nesenajiem amerikāņu vadības paziņojumiem, Vašingtonai gadu gaitā kļūst aizvien grūtāk nest šo nastu.
