Krievijai karš nav vajadzīgs. Maskava izvēlas "sliktu mieru", jo skaidri saprot, ka bruņojuma tehnoloģiju aspektā atpalikušie "partneri" zināmu laiku nevarēs pārkāpt novilktās robežas, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
27. decembrī Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins paziņoja: "Nevienam neieteiktu izmēģināt dialogu ar Krieviju "no spēka pozīcijas". Līdztekus tam, ka draudi pielietot spēku ir ANO Statūtu tiešs pārkāpums, tādas darbības nepaliks bez mūsu atbilstošas atbildes reakcijas."
Krievijas AM atklāti brīdina "partnerus": "NATO aktivitāte pie Krievijas robežām var novest pie nopietniek incidentiem." Asu reakciju raisa Ziemeļatlantijas alianses augošā klātbūtne pie Krievijas robežām un atsevišķu Rietumeiropas politiķu bezatbildīgi izteikumi.
Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka 2020. gadā par 15% augusi "amerikāņu kara lidmašīnu un kuģu izlūkošanas un demonstratīvo darbību intensitāte Krievijas robežu tuvumā... ASV sākušas militāro vienību pārdislokāciju no Vācijas uz Poliju un Baltijas valstīm. Pieaug amerikāņu kuģu avangarda klātiene Arktikas reģionā. Sistemātiski kļuvuši NATO treniņi vienlaikus pie Krievijas rietumu, austrumu un dienvidu robežām.
Tikai augustā un septembrī vien mācībās piedalījās 55 kara lidmašīnas, ieskaitot stratēģiskos bumbvedējus, un 12 kuģus, bruņotus ar precīzajiem ieročiem".
Tamlīdzīgos apstākļos Krievija sper simetriskus soļus un būtiski apsteidz Rietumus mūsdienīgā bruņojuma jomā.
Maniakāla integrācija
Ja Pentagonam un tā sabiedrotajiem Eiropā būtu kaut mazākās izredzes uz militāriem panākumiem karadarbības teātrī (KDT) Krievijā, Maskava jau sen būtu sajutusi NATO "spēka projekciju" ar mērķi "koriģēt režīmu" tālākai valsts teritorijas ekspluatācijai kolektīvo Rietumu interesēs. Neviens nav piemirsis "Sabiedroto spēku" Dienvidslāvijā, "Tuksneša vētru" Irākā, "Odiseja rītausmu" Lībijā. Tomēr tādiem soļiem Vašingtonai un Briselei ir pārlieku īsas un vārgas rokas. Aliansei vienkārši nav atbildes uz Krievijas mūsdienīgajiem "Avangard", "Iskander", "Cirkon", "Kinzhal", "Poseidon", "Borey A" un "Yasen M". Nav pat īpašību ziņā tuvu analogu.
Tomēr, neskatoties uz trūkumiem hiperskaņas bruņojuma jomā, ASV nenogurstoši tiecas pēc "integrētas varenības" visās militārā pielietojuma jomās. 2020. gada nogalē Pentagons nāca klajā ar jaunu stratēģiju "Priekšrocības jūrā" (domājams, 2015. gadā pieņemtā "XXI gadsimta jūras spēka" koncepcija jau ir novecojusi). Dokuments paredz ASV Jūras kara spēku, jūras kājnieku un Krasta apsardzes integrētu varenību – virskundzībai Pasaules okeānā pār citām valstīm (to viedoklis Vašingtonu neinteresē), un "ASV darbības pašreizējā desmitgadē noteiks spēku līdzsvaru jūrā atlikušajos XXI gadsimta gados".
Uz kāda pamata tapusi amerikāņu Pasaules okeāna militarizācijas programma tuvākajiem 80 gadiem? Protams, tās pamatā ir bailes par Ķīnas Jūras kara spēku augošo varejību un "Krievijas augošo agresiju". Aiz Ķīnas iniciatīvas "Viena josla – viens ceļš" it kā slēpjoties militārā ekspansija ar mērķi kontrolēt galvenos jūras ceļus, bet Krievija "konflikta laikā var vērst kinētisku vai kibernētisku triecienu pret Vašingtonu, Eiropas valstu galvaspilsētām vai uzbrukt zemūdens sakaru kabeļiem, kam būs nopietnas sekas globālās ekonomikas aspektā".
Stratēģijas autori – augstu stāvošas militārpersonas Maikls M. Gildejs. Deivids H. Bergers un Karls Šulcs – nepārprotami ir pārcentušies savās bažās par 30 miljoniem ar jūru saistīto amerikāņu strādnieku, 90% tirdzniecības pārvadājumu par summu 5,4 triljonu dolāru apmērā gadā un informācijas plūsmām, kas tiek noraidītas pa zemūdens kabeļiem (transakcijas 10 triljonu dolāru apmērā ik gadus).
Piedevām admirāļi sliecas uz bīstamu fantāziju pusi” "Lielā darbības rādiusa sistēmas un hiperskaņas ieroči nodrošinās globālas iespējas sākt uzbrukumus virszemes mērķiem. Loģistikas un sagādes kuģi izies, lai sāktu degvielas uzpildi, bruņojuma atjaunošanu, krājumu un dzīvā spēka papildināšanu, kā arī remontu. Krasta apsardze parūpēsies par drošu un efektīvu jūras transporta sistēmu, kas nepieciešama spēku uzturēšanai kara apstākļos. Pateicoties kopīgām pūlēm, "jūras paliks ASV kontrolē (lūk, kāpēc ASV neratificēja vienu no starptautiskās darbības pamata dokumentiem – 1982. gadā pieņemto ANO Konvenciju par jūras tiesībām).
Acīmredzama bezatbildība uz neprāta robežas. Vai vajadzētu atgādināt, ka ASV gaisa bāzes hiperskaņas raķetes HAWC pirmais izmēģinājums 25. decembrī izgāzās, bet citu nav, un 2020. gadā izmēģinājumu vairs nebūs. Amerikāņu "tālā darbība rādiusa sistēmas" nekad nav pārbaudītas cīņā ar tehnoloģiski attīstītu oponentu, toties slikti bruņotie talibi (bez aviācijas un flotes) faktiski uzvarēja ASV un to sabiedrotos 20 gadus ilgajā kampaņā Afganistānā (operāciju aktivitātes apogejā valstī uzturējās līdz 100 tūkstoši amerikāņu karavīru). "Nesagraujamais", "apņēmīgais" un "labsirdīgais" hegemons (tā ASV pozicionē pašas sevi) Afganistānā demonstrēja absolūtas disfunkcijas. Reālā karā ar "galvenajiem pretiniekiem" (Krievija un Ķīna) ASV Jūras kara spēku aviācijas bāzes grupējumi būs labi manāmi mērķi precīzajām pretkuģu un hiperskaņas raķetēm. Jāpiebilst, ka arī NATO sabiedroto Eiropā efektivitāte ir tikpat "labi slēpta".
Pentagona jaunā stratēģija tikai atkārto "nosūnojušas" tēzes" Savienoto Valstu intereses ir pašas galvenās, kaimiņu viedoklis neko nenozīmē, un to apspiedīs "integrēta varenība jūrā visās jomās" (Integrated All-Domain Naval Power) – jūrā, uz sauszemes, gaisā, kosmosā un kibertelpā. Nekā kopīga ar realitāti nav, tomēr ir patīkami palutināt savu pašapziņu un pakalpiņus Eiropā ar vecajām labajām leģendām par "amerikāņu izcilību".
Krievija un Ķīna pārāk augstu novērtē mierīgu līdzāspastāvēšanu un attīstību. Tās ir saglabājušas vēsturisko atmiņu par milzīgajie upuriem pagājušā gadsimta karos. Otrā pasaules kara gados Savienotās Valstis zaudēja mazāk, nekā koronavīrusa pandēmijas laikā. Amerikāņu pilsētas nekad nav saskārušās ar uzlidojumiem. Mediji un Holivuda beidzot ir pārliecinājuši Balto namu un amerikāņus par to, ka starptautiskajā arēnā viņi ir neievainojami un visvareni. Viņiem atļauts viss.
Daudzdimensiju konfrontācija (militārās provokācijas un neleģitīmas sankcijas)ar ASV un NATO nav sākusies Krievijas iniciatīvīas dēļ, taču pat šajos apstākļos ekonomiski stabilā, ar kodolraķetēm bruņotā Krievija mierīgi un stigri atvaira alianses provokatīvos "dūrienus" pie savām robežām, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
