Koronavīruss sagrauj alveolu membrānas, kapilāru sieniņas, inficē imūnšūnas. Plaušās veidojas mikrotrombi, organisms sliktāk tiek apgādāts ar skābekli, cilvēks aizelšas. Komplikāciju gaita ir ilgstoša. Par to, kā mazināt infekcijas risku un nostiprināt elpošanas orgānus pēc slimības, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.
Uzturs un vitamīni
Zinātnieki no Austrijas novēroja 86 Covid-19 pacientus pēc izrakstīšanās no slimnīcas. Pirmās izmeklēšanas laikā, sestajā nedēļā, vairāk nekā puse sūdzējās par aizelšanos un klepu. 88% datortomogrāfija vēl aizvien uzrādīja plaušu bojājumus. 12 nedēļas vēlāk situācija mazliet uzlabojās – problēmas plaušās saglabājās 56% pacientu, 13% vēl aizvien klepoja. "Tās ir sliktas ziņas, tomēr ir arī pozitīvs aspekts. Tas nozīmē, ka plaušās ir pašizārstēšanās mehānisms," – Eiropas plaušu fonda preses dienests citēja Insbrukas universitātes klīnikas doktores Sabīnes Sānikas, darba līdzautores teikto.
"Vispirms bojājumi aizrētojas. Ar laiku audi izārstējas. Atveseļošanās līdz stāvoklim pirms slimības var aizņemt trīs mēnešus, gadu un vairāk," konstatēja Džonsa Hopkinsa centra Medicīnas centra doktors Panagiss Galiacats.
Eksperts atzīmēja, ka labs uzturs mazina elpceļu komplikāciju risku Covid-19 apstākļos. Tāpat nepieciešams pietiekams daudzums šķidruma. Tas nodrošinās nepieciešamo asiņu apjomu un respiratorās sistēmas gļotādu veselību, tātad palielinās pretošanos infekcijai un audu bojājumam.
Pulmonoloģijas ZPI direktors Aleksandrs Čučaļins savās lekcijās arī pievērš uzmanību pareiza uztura un vitamīmīnu nozīmei. Viņš uzsver: ir ļoti svarīgi, lai uzturā būtu iekļauti produkti ar Omega-3 taukskābēm, kas aizsargā epitēliju, mazina trombocītu aktivitāti un nodrošina pretiekaisuma efektu.
Jaunākie zinātniskie dati, ko min akadēmiķis, liecina, ka vitamīns B3 ļauj atbrīvoties no hialuronskābes – tā aizpilda alveolas vīrusu pneimonijas apstākļos un rada "matēta stikla" efektu. Vitamīns D3 paildzina t-limfocītu – inficēto šūnu slepkavu – imunoloģiskās atmiņas aktivitāti. Epitēlija šūnu reģenerāciju veicina vitamīns A, levokarnitīns pozitīvi ietekmē organisma enerģētisko nostošinājumu, L-lizīns un L-arginīns ir slāpekļa oksīda donori, ko sintezē endoteliālās šūnas (tās klāj asinsvadus). Vīrusa SARS-CoV-2 nodarītie bojājumi šajās šūnās noved pie mikrotrombu veidošanās plaušās.
Uzturam jābūt daudzveidīgam, diētas nav vajadzīgas, jo nepietiekams uzturs noved pie olbaltumvielu, mikroelementu un vitamīnu deficīta, uzskata Pirogova Krievijas nacionālās pētnieciskās medicīnas universitātes Hospitāļa terapijas katedras profesors Aleksandrs Karabiņenko. Toties miltaini ēdieni ir kaitīgi – veidojas gāzes, un elpošana ir apgrūtināta, precizēja ārsts.
Fizisko nodarbību nestais labums
Covid-19 smagas gaitas risku samazina fiziska aktivitāte. Virdžīnijas universitātes Medicīnas skolas zinātnieku pārskatā norādīts: daudzu patoloģiju pamatā ir šūnu oksidācijas stress brīvo radikāļu piesārņojuma apstākļos. Tos neitralizē speciālas molekulas – fermenti.
Viena no tām – EcSOD – sintezējas daudzos audos, taču visvairāk – plaušās un nierēs. Lieta tāda, ka eksperimenti rāda: fiziskie vingrinājumi paaugstina EcSOD līmeni skeleta muskuļos – lielākajā ķermeņa orgānā. No turienes ferments tiek nogādāts pa visu organismu un palīdz cīnīties ar patoloģijām. Tā kā Covid-19 draud ar dažādām komplikācijām elpošanas orgānos, vingrošana ir ļoti efektīva.
Valda uzkata, ka vingrojumi piesātina organismu ar skābekli, un, lai arī klīniskie izmēģinājumi ar Covid-19 pacientiem vēl nav noslēgušies, lielākā daļa ekspertu, ko aptaujājuši zinātnieki no Eiropas, ASV un Austrālijas, ir vienisprātis: bijušajiem Covid-19 pacientiem katru dienu vajadzīga mērena fiziskā aktivitāte. Tas ir īpaši svarīgi pirmo 6-8 nedēļu laikā, kad organisms atjaunojas. To pašu norāda arī profesors Karabiņenko. Tomēr jāseko elpošanai nodarbību laikā, jāmēra skābekļa līmenis, elpošanas muskulatūras spēks, brīdināja eksperts.
Patlaban izstrādāts jau liels skaits fizisko un elpošanas vingrinājumu kompleksu Covid-19 pacientiem, kuri pārcietuši pneimoniju. Var izmantot Buteiko metodi – vēdera, krūškurvja, pilna elpošana. Piemēram, piecus vienkāršus vingrinājumus elpošanas sistēmas nostiprināšanai televīzijā nodemonstrēja Vladimirska Klīniskā institūta Profesionālo patoloģiju nodaļas pulmonologs Aleksejs Ņikišenkovs.
Atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un higiēna
Ieteicams atteikties no smēķēšanas, jo tas ir viens no slimības smagās formas faktoriem – par to liecina jau epidēmijas sākumā ASV saņemtie dati. Aleksandrs Karabiņenko atgādināja: smēķētāja plaušas nekad neatjaunosies. Pie tam, speciālisti piezīmē, smēķēšana par 20% palielina plaušu vēža risku.
Saskaņā ar pirmajām ziņām no Guanduņas un Sičuaņas provincēm Ķīnā, 78-85% koronavīrusa infekcijas gadījumu attiecās uz ģimenēm. Šajā jautājumā veikto pētījumu analīze pērnā gada decembrī apstiprināja, ka mājas, dzīvoklis ir galvenā vīrusa nodošanas vieta. Tur risks saslimt ir par 16,6% lielāks. Tāpēc ir ļoti svarīgi vēdināt telpas, izmantot gaisa mitrinātājus un attīrītājus ar filtriem, kas aiztur daļiņas 0,1-0,3 mikronu diametrā.
Protams, ir svarīga higiēna, pastāvīgi jāmazgā rokas, ieteicams ar tām retāk pieskarties sejai. Akadēmiķis Čučaļins iesaka arī profilakses labad dienas nogalē izskalot deguna un mutes dobumu, lai attīrītu un atjaunotu gļotādu, biežāk tīrīt zobus.
