Nesen Huda forta bāzē tika atrasts pirms vairākiem mēnešiem pazudušās ierindnieces gabalos sadalītais līķis. Slepkavības un vardarbība armijas bāzē gadījušās arī iepriekš. Par disciplīnas problēmām ASV armijā portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Uzmākšanās un slepkavība
20 gadus vecā kareive Vanesa Gillena pazuda no Huda forta armijas bāzes Teksasā aprīlī. Vairākus mēnešus viņu meklēja simtiem karavīru un vietējo iedzīvotāju: pārmeklēja apkaimi, kazarmas, dienesta telpas. Jūnija beigās 50 kilometru attālumā no bāzes tika atrastas cilvēka mirstīgās atliekas. Ekspertīze apliecināja, ka Vanesa beidzot ir atrasta.
Tūlīt pēc viņas pazušanas aizdomās turamo lokā nokļuva viņas dienesta biedrs – ierindnieks Ārons Robinsons. Viņš bija pēdējais, ar ko runāja pazudusī meitene, turklāt liecinieki stāstīja, ka Gillenas pazušanas dienā viņa kopā ar Robinsonu atradusies vienā dienesta telpā. Vanesas mobilajā tālrunī tika atrasta viņu sarakste. Tomēr Ārons apgalvoja, ka vakarpusē Gillena, kā parasti, atvadījusies un devusies mājup.
Vēlāk policija nopratināja Robinsona draudzeni. Viņa atzinās, ka palīdzējusi slēpt līķi. Ārons kaut kādu iemeslu dēļ vairākkārt iesitis kareivei ar āmuru pa galvu. Vanesa no sitieniem mirusi. Slepkava ielicis līķi lielā metāla kastē un izvedis no kara bāzes. Tuksnesī viņš ar savu mīļāko sadalīja ķermeni, mēģināja sadedzināt un apraka to, kas nebija sadedzis.
Policistiem neizdevās arestēt Robinsonu – viņš nošāvās aizturēšanas laikā. Tomēr arestēta viņa līdzzinātāja, kam draud līdz 20 gadus ilgs cietumsods.
Šis stāsts raisīja plašu atbalsi ASV – Teksasas lielākajās pilsētās notika liela mēroga akcijas. Bojāgājušās ģimene uzskata, ka bāzes vadība ievilkusi garumā izmeklēšanu un nav pietiekami pūlējusies atrast pazudušo. Vanesas māte ziņoja: meita viņai stāstījusi par kolēģu seksuālo uzmākšanos – oficiālas sūdzības viņa nav iesniegusi, jo baidījusies no atriebības. Izmeklētāji pieļauj, ka Robinsons noslepkavojis meiteni tāpēc, ka viņa plānojusi vērsties pie komandiera.
Pazudušie "dezertieri"
Šis nav pirmais tāda veida gadījums Huda fortā. 2019. gada augustā bez vēsts pazuda 23 gadus vecs karavīrs Gregorijs Moraless. Viņa līķis tika atrasts pavisam nesen dažu kilometru attālumā no bāzes.
Moraless nogalināts ar šāvienu galvā. Kas to izdarījis, vēl joprojām nav noskaidrots.
Pazudušo karavīru ģimenes locekļi ir pārliecināti: bāzes vadībai šķiet vienkāršāk pasludināt pazudušos par dezertieriem, nekā iesaistīties slepkavību izmeklēšanā. Mēnesi pēc pazušanas cilvēku vienkārši svītro no personālsastāva sarakstiem un nodod lietu vietējai policijai. Moralesa tuvinieku sašutums ir saprotams – līdz līguma beigām viņam atlika dienēt tikai dažas dienas, un versija par dezertēšanu izskatās absolūti muļķīga.
Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs, komentējot šos incidentus, norādīja, ka tie, tāpat kā daudzi citi, ir saistīti ar katastrofālu disciplīnas un apmācību līmeņa krišanos ASV Bruņotajos spēkos.
"Amerikāņi vienmēr ir vēlējušies profesionālu armiju, un tā bija valsts drošības pamats, - paskaidroja Sudakovs sarunā ar RIA Novosti. – Taču vienā brīdī rekrutētāji sāka strādāt pēc principa "catch all", tas ir, ķert visus, ko var. Tā armijā sāka iesaukt cilvēkus ar sodāmību un narkomānus. Nav svarīgi, kas tu esi, galvenais – paraksti līgumu. Galu galā daudzas armijas vienības ir pārvērtušās par izgāztuvēm ar bijušajiem noziedzniekiem."
Nolādēta vieta
Huda forts ir viena no lielākajām armijas bāzēm ASV. Šeit dien vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Pie tam bāze nerakstīti atzīta arī par skandalozāko – Huda fortā notiek ne tikai atsevišķas slepkavības dīvainos apstākļos, te atgadās pat masveida apšaudes.
Piemēram, 2009. gadā kara psihiatrs majors Maliks Hasans nošāva trīspadsmit un ievainoja trīsdesmit dienesta biedrus. Viņš atklāja uguni medicīnas centrā, kur karavīri apmeklēja medicīnisko komisiju pirms došanās uz Irāku un Afganistānu. Izrādījās, ka Hasans - palestīniešu izcelsmes amerikānis – bija islāmticīgais un asi kritizēja ASV militārās operācijas aiz valstis robežām. Karu viņš uzskatīja par "netaisnu", negribēja karot pret ticības brāļiem un ļoti baidījās, ka reiz viņu sūtīs komandējumā uz kādu no "karstajiem punktiem". Majors cerēja, ka prezidents Baraks Obama izvedīs bruņotos spēkus no Irākas un Afganistānas. Kad cerības neattaisnojās, viņš ņēma rokas ieroci. Hasanu neitralizēja policisti – viņš saņēma vairākus ložu ievainojumus un tika paralizēts. Noziedniekam piespriests nāves sods. Tagad Hasans gaida sprieduma izpildi cietumā.
"Agrāk karadienests ASV bija prestižs – armijā gāja no visiem sabiedrības slāņiem, - atgādināja Sudakovs. – Taču pēdējo divdesmit gadu laikā armijā pārsvarā piesakās mazturīgie, kam nav cita ienākuma. Degradācija ir acīmredzama. 90. un 2000. gados amerikāņi smējās par Krievijas armijā sastopamo terminu "dedovščina". Tagad, gluži pretēji, tā kļūst par normu un ikdienu viņu bruņotajos spēkos."
2014. gada aprīlī 34 gadus vecais Huda forta karavīrs, kravas automašīnas vadītājs Aivens Lopess atklāja uguni pa dienesta biedriem no pistoles. Viņš paspēja izšaut aptuveni divdesmit reizes. Trīs nogalināti, 16 ievainoti. Un tas viss – kaut kāda nenozīmīga strīda dēļ.
Jāpiebilst, ka iepriekš Lopess vairākus mēnešus dienēja Irākā, taču karadarbībā nepiedalījās. Tomēr komandieri uzskata, ka uzbrukums saistīts ar tā saucamo posttraumatisko sindromu, ko Lopess it kā esot guvis "karstajā punktā".
