Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs aicināja atteikties no "ģeopolitiskajiem tabu", Eiropas Zāļu aģentūrai izskatot Krievijas un Ķīnas vakcīnu reģistrācijas iespējas.
Mazliet agrāk to pašu – ka lēmumam par "Sputnik V" lietošanu jābūt nevis politiskam, bet zinātniskam, balstītam uz žurnāla Lancet publikāciju pa klīnisko izmēģinājumu III fāzes rezultātu publikāciju – ieteica Francijas prezidents Emanuels Makrons. Arī Madride informēja par Spānijas gatavību izmantot Krievijas preparātu, ja to apstiprinās EMA.
Savukārt Vācijas valdības gatavība šajā jautājumā aktīvi sadarboties ar Maskavu bija redzama jau janvārī, kad Angela Merkele paziņoja: Berlīne ir gatava atbalstīt Krievijas preparāta reģistrāciju Eiropā. Par Eiropas valstu viedokļa maiņu cīņā ar pandēmiju portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Vēl vairāk, vācieši sāka gatavoties savam solim jau savlaicīgi. Patlaban ietekmīgākie mediji Eiropā burtiski bombardē auditoriju ar pozitīvām ziņām par "Sputnik V". Stāvoklis ir saprotams: pēc vairākus mēnešus ilgās agresīvās kampaņas ar mērķi diskreditēt Krievijas preparātu nākas steigšus mainīt sabiedriskās nostādnes, jo, spriežot pēc visa, tam būs svarīga loma ES iedzīvotāju vakcinācijā.
Gaidāmā informatīvi politiskā vektora maiņas pirmās pazīmes parādījās jau pirms mēneša un daudzi tās palaida gar ausīm. Arī šajā procesā galvenā loma bija Vācijai.
Formāli izskatās, it kā nesenā publikācija Lancet visiem pēkšņi atvērusi acis un atklājusi "Sputnik V" patieso kvalitāti. Tomēr noskaidrojās, ka Vācijā jau pilnā sparā tiek gatavotas ražotnes vakcīnas izgatavošanai.
Vārdu sakot, vācieši vēlreiz apstiprinājuši savu Eiropas līdera statusu. Kamēr pārējie (nu, izņemot Ungāriju, kam netraucē iesīkstējusī rusofobija, kā, piemēram, poļiem, kuri tāpat kā ungāri nelabprāt iet Briseles pēdās) gaidīja, ar ko viss beigsies, Vācija ir pārņēmusi savā ziņā politiski nozīmīgu un ekonomiski izdevīgu tēmu.
Situācija ir tieši tāda pati, kā ar "Ziemeļu straumi 2", kuras realizāciju Vācija atbalsta visiem spēkiem, neskatoties ne uz kādiem "Kremļa noziegumiem": tas ir pārlieku svarīgs un perspektīvs jautājums. Krievijas vakcīna izrādījusies pārlieku laba, lai to ignorētu, - bet tieši tā rīkoties plānoja Rietumi.
Pie tam pašai Eiropai nemaz tik spīdoši neklājas.
Milzu problēmu rada vakcīnu deficīts. To pietrūkst, un cīņa par tām kļūst skandaloza.
Nopietnu šķērsli rada arī vilšanās par Eiropas izstrādēm – Lielbritānijas un Zviedrijas AstraZeneca demonstrē ļoti vidējus efektivitātes rezultātus (mazliet virs 60%).
Abas amerikāņu vakcīnas – no Pfizer un Moderna – ir gana efektīvas (aptuveni 95%), tomēr pastāv arī medaļas otra puse. Parasti izskan trīs iebildumi: a) augstā cena; b) ļoti augstas ražošanas un loģistikas prasības, kas apgrūtina ražošanu, glabāšanu un transportēšanu; c) nezināms vakcīnas aizsargiedarbības termiņš.
Jāpiebilst, ka ir vēl viens aspekts, ko mediji un valdība piemin ļoti reti, toties cilvēki noteikti domā ļoti bieži. Abi preparāti izstrādāti pēc novatoriskas tehnoloģijas, kuras drošība vēl nav pilnvērtīgi pārbaudīta ilgtermiņa perspektīvā. Tāpēc tādu atbalsi rada katrs nāves gadījums īsi pēc vakcinācijas, un to skaits ir gana liels, lai arī, protams, "pēc" nenozīmē "rezultātā".
Šajā fonā oficiāli – ar visām noslēgtajām pētījumu stadijām – pie debessjuma iemirdzējies "Sputnik V", kas ir tikai mazdrusciņš mazāk efektīvs nekā amerikāņu preparāti (91,6%), toties daudz lētāks, neprasa supersarežģītu temperatūras režīmu un pie tam radīts uz gadu desmitiem ilgi izmantotas platformas, kuras drošība izpētīta caurcaurēm. Tā paša iemesla dēļ pārliecinoši noteikts augstais Krievijas preparāta darbības ilgums.
Tagad Krievijas zinātnieku sasniegumi izpelnās ļoti glaimojošu vērtējumu Rietumos, cita starpā "Sputnik V" tiek salīdzināta ar pirmo mākslīgo Zemes pavadoni, ko Padomju Savienība palaida 1957. gadā. Šo paralēli novilka vācu avīzes Welt žurnālists un piedevām atzīmēja, ka "kopš tā laika Krievija gandrīz ne ar ko nav spējusi pārsteigt Rietumus no tehniskā viedokļa".
Un tas ir teikts par valsti, kas ieņēmusi līdera vietu pasaulē tādās jomās, kā atomenerģēika, hiperskaņas tehnoloģijas, radioelektroniskā cīņa un virkne citu. Tas teikts par valsti, kurā radīta un dominē, turklāt bez ārējās konkurences ierobežojumiem (kā Ķīnā), pašmāju interneta vide (meklējumu dienests, pasta dienesti, sociālie tīkli, antivīrusu servisi un tā tālāk). Tas ir teikts par valsti, par kuras digitalizāciju Rietumi var tikai nesekmīgi sapņot.
Automātiski gribas uzdot jautājumu: Krievijā nav tehnoloģisko sasniegumu, kas spētu pārsteigt Rietumus, vai Rietumi paši cenšas nemanīt tās sasniegumus, līdz dzīve iebakstīs ar tiem degunā, turklāt ar tādu spēku, ka ignorēt vairs nepavisam nav iespējams?
Protams, tāds nicinājums un mērķtiecīga pazemošana var aizvainot, radīt vilšanos. Taču no otras puses... nav nemaz tik slikti, ka Eiropa un ASV uzcītīgi pūlas novērtēt Krieviju pārāk zemu – tas ļauj Krievijai atkal un atkal sagādāt pārsteigumus.
Un uzvarēt, ja radīsies tāda nepieciešamība.
