02:23 16 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1970
  • RUB92.2336
Viedoklis
Saņemt īso saiti
98

Problēmas nebeidzas pie plaisas "nabagās valstis – bagātās valstis". Vēl vairāk, tās ir sekundāras, jo pati galvenā sadursme par vakcīnu ir izvērsusies Rietumos.

Vācijas kanclere Angela Merkele, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā, aicināja organizēt taisnīgu Covid-19 vakcīnu nodrošināšanu visā pasaulē. Tā viņa formāli atbalstīja Pasaules Veselības organizāciju, kas ceļ trauksmi par nepārprotami saskatāmo nevienlīdzību – preparāti pret koronavīrusu ir pieejami atbilstoši valsts bagātības līmenim. PVO vadītājs konstatēja, ka patlaban vakcinācija rit aptuveni 50 valstīs, un gandrīz visas to starpā ir bagātas. Pie tam 75% visu preparātu izmantoti tikai desmit valstīs, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Protams, Vācijas kancleres solidaritāte ar PVO nav gluži neliekuļota, jo taisnīgums ir relatīvs jēdziens, un to var traktēt dažādi. Gandrīz vienlaikus ar Merkeles uzrunu Davosā Vācijas veselības ministrs atzinīgi novērtēja Briseles iniciatīvu – licencēt ES ražoto vakcīnu eksportu. Jenss Spāns atklāti teica, ka "galu galā, mēs esam avansā samaksājuši vairākus simtus miljonu eiro gandrīz par visiem ES parakstītajiem līgumiem, lai būtu iespējams paplašināt ražošanas jaudu".

Viņš daiļrunīgi atzīmēja: "Runa nav par pirmās vietas ieņemšanu, tas ir jautājums par taisnīgumu." Patiešām, kāda pieeja ir pareizāka tamlīdzīgā situācijā: visiem vienlīdzīgi, vai prioritāte jādod tiem, kuri vairāk ieguldījuši procesā?

Neapšaubāmi, problēmas nebeidzas pie plaisas "nabagās valstis – bagātās valstis". Vēl vairāk, tās ir sekundāras, jo pati galvenā sadursme par vakcīnu ir izvērsusies Rietumos.

ES ceļ aizvien skaļāku skandālu ar Lielbritānijas un Zviedrijas kopuzņēmumu AstraZeneca. Tas informēja Briseli, ka spiests par 60% samazināt līgumā atrunātās piegādes, ražošanas un loģistikas grūtību rezultātā. Eiropai tādas perspektīvas kategoriski nepatīk, tā pieprasa līgumsaistību izpildi.

Taču šim nolūkam jāpiegādā preparāts, kas ražots Lielbritānijas uzņēmumos. Londonai, saskaņā ar tās līgumu ar AstraZeneca, ir prioritāras tiesības uz kompānijas produkciju. Savukārt Eiropai ir savi trumpji piedurknē – tā var slēgt savā teritorijā ražoto vakcīnu eksportu uz Lielbritāniju. Īsts apburtais loks.

Jāpiebilst, ka Lielbritānija jau nonākusi manāmi izdevīgākā stāvoklī. Uz salas vakcinēti aptuveni 10% iedzīvotāju, kontinentā – 2%. Prognozes liecina, ka pirmajā ceturksnī karaliste saņems trīsreiz vairāk vakcīnu nekā Eiropas Savienība.

Situāciju sarežģī politiskais konteksts. Pēc nesenā Brexit tas viss ļoti atgādina sāpīgu knipi pa degunu Briselei un stiprina eiroskeptiķu argumentus, sak, briti rīkojušies pareizi, izstājoties no ES. Vispārējo apstākļu fonā mediji stāsta par iespējamu plašu "vakcīnu karu".

Rietumu galvenā problēma nav tā, ka vakcīnu ražošanas mērogi fiziski neļauj ātri apmierināt pieprasījumu, tāpēc sākušies strīdi. Ar tādām grūtībām vairāk vai mazāk saskaras arī citas valstis, arī tās, kas pašas izstrādājušas preparātus, piemēram, Krievija un Ķīna. Visiem gribas vairāk un ātrāk, tomēr ražošanas jaudām ir savi objektīvie limiti.

Rietumu lielākā problēma, pareizāk sakot, iespējams, pat kļūda ir tā, ka cīņā ar Covid-19 rietumvalstis lielākās cerības likušas uz vakcināciju kā īstu panaceju. Šajā ziņā Eiropa (arī Lielbritānija) tādu pieeju demonstrē ļoti skaidri: lokdauns ir valdības galvenā metode, gaidot vakcīnu.

Tādas politikas rezultāti labi redzami Eiropas pilsētu ielās: stingrie ierobežojumi cilvēkus padarījuši trakus. Nesen īpaši izcēlās Nīderlande. Un tam visam nav ne gala, ne malas.

Paralēli Krievijā un Ķīnā valdības politika ir daudz elastīgāka. Lielākā daļa iedzīvotāju izjūt vien minimālas neērtības ieviesto epidemioloģisko pasākumu dēļ. Ierobežojumi tiek mīkstināti. Situācija ir stabila un pakāpeniski uzlabojas. Veselības aprūpes sistēmā katastrofa nav vērojama. Covid-stacionāru slodze pamazām krītas. Speciālisti prognozēs demonstrē piesardzīgu optimismu.

Tādā atmosfērā Eiropas pieeja "aizliegt un nelaist, kamēr visi nav vakcinēti" izskatās ļoti neefektīva. Tomēr, spriežot pēc visa, valdības nevar atļauties mainīt politiku vai vienkārši neaptver, kā rīkoties citādi. Galu galā tām atliek tikai nikni cīnīties par deficītajām vakcīnām.

Piedevām vēl nācies izmest no prāta neseno informācijas karu pret Krievijas produktiem, kā to izdarījusi Angela Merkele, kas piedāvāja Vācijas atbalstu Vladimiram Putinam vakcīnas "Sputnik V" apstiprināšanas procedūrā Eiropas Savienībā.

Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, Rietumi, vakcinācija, vakcīna

Galvenie temati