RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Sabiedriskās iniciatīvas portālā Manabalss.lv publicēta petīcija par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvdarbu aizliegumu Vidzemes jūrmalā, īpaši aizsargājamajā teritorijā NATURA 2000.
Petīcijā, ko patlaban parakstījuši gandrīz trīs tūkstoši cilvēku (lai iesniegtu petīciju Saeimā, vajadzīgi 10 tūkstoši parakstu), autori aicina aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību jūras krastā pie Skultes.
"Nepieļaut bīstamā ķīmiskā objekta izvietošanu Saulkrastu vēsturiskās kūrortpilsētas tiešā tuvumā, pilnībā izmainot Saulkrastu novada vēsturisko ainavu," norāda petīcijas autori.
Petīcijā uzsvērst, ka SDG termināļa būvdarbi kaitēs iedzīvotāju veselībai, negatīvi ietekmēs ekoloģisko situāciju, tātad kaitēs īpaši aizsargājamām sugām.
Petīcijas autori aicina valdību uzklausīt vietējo iedzīvotāju viedokli un neignorēt Saulkrastu novada un Skultes ostas attīstības plānu.
"Piedāvājam, izvēloties LNG termināļa nākotnes iespējamo atrašanās vietu, ņemt vērā augstāk uzskaitītos faktorus un 2011. gadā veikto pētījumu par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas un kā vispiemērotākā tika izvēlēta Rīgas Brīvosta. Kā arī, būvējot LNG termināli Rīgas Brīvostā, nav nepieciešams izbūvēt jaunu cauruļvadu uz Inčukalna gāzes krātuvi, ir tikai jāpievienojas jau esošajam," uzskata petīcijas autori.
SDG termināļa celtniecības projektu Skultē īsteno AS "Skulte LNG Terminal".Tagad 83% kompānijas akciju pieder "Nacionālajai gāzes termināļa biedrībai", vēl 17% akciju – amerikāņu biznesmenim Pēterim Aloīzam Ragaušam (viņš ir arī valdes priekšsēdētājs).
Termināļa ieceri projekta autori pamato ar alternatīvas nodrošināšanu gāzes piegādēm no Krievijas un Latvijas enerģētisko neatkarību, kā arī konkurenci dabasgāzes piegādātāju starpā, kā rezultātā mazināsies tā cena patērētājiem.
Jūnija un jūlija beigās notika vairākas sabiedriskās diskusijas par Skultes SDG termināļa būvdarbiem. Vietējie iedzīvotāji projektu vērtēja ļoti negatīvi. Projektu neizdosies īstenot, ignorējot viņu viedokli, ja vien tam netiks piešķirts nacionālās nozīmes objektu. Taču Ekonomikas ministrija ilgu laiku nevēlējās piešķirt projektam tādu statusu.
Nesen jautājums par termināļa būvdarbiem tika apspriests Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, informēja "Neatkarīgā Rīta Avīze". Saskaņā ar izdevuma rīcībā esošajiem datiem, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka ĀM pievērsusi uzmanību jautājumam. Projekts iesniegts fondā "Triju jūru iniciatīvas", iespējams, tas gūs atbalstu. Latvija piedalās iniciatīvā ar fonda ALTUM starpniecību ar investīcijām 20 miljonu eiro apmērā.
Rakstā teikts, ka līdzekļi būvdarbiem varētu tikt piešķirti nevis kā grants, bet gan uz komerciālu principu pamata.
