RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas varasiestāžu darbības pret portālu Baltnews un Sputnik Latvija krievvalodīgajiem žurnālistiem, pie kuriem notikušas kratīšanas, pavēstīja RIA Novosti.
Iepriekš vēstīts, ka minēto mediju darbiniekiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.
"Latvijas Valsts drošības dienesta agresīvās darbības 3. decembrī pret Sputnik biroja darbiniekiem Rīgā un krievvalodīgajiem žurnālistiem uzskatām par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju brīvības un viedokļa paušanas brīvības – pārkāpumu kliedzošu piemēru. Atgādināsim, ka žurnālisti tika aizturēti, nopratināti, pārmeklēti, viņiem izvirzītas kriminālas apsūdzības," teikts ĀM paziņojumā resora vietnē.
Resors atzīmēja, ka apsūdzības par ES sankciju režīma pārkāpšanu no Sputnik Latvija kolektīva puses ir kategoriski nepieļaujamas.
"Minētās restrikcijas ir individuālas, attiecas personīgi uz starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu," uzsvēra ministrijā.
ĀM konstatēja, ka vienlaikus sākusies izrēķināšanās ar ziņu aģentūras Baltnews krievvalodīgajiem žurnālistiem un vairākiem sabiedriskajiem darbiniekiem Latvijā.
"Tā ir īsta soda akcija, kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu. Jautājums tiks izskatīts EDSO Ārlietu ministru padomē," norādīja resors.
ĀM pauda cerību, ka EDSO jaunais pārstāvis mediju brīvības jautājumos pievērsīs uzmanību notiekošajam un norādīs Latvijai, ka tamlīdzīgi uzbrukumi plašsaziņas līdzekļiem ir nepieņemami, turklāt ir jāpilda starptautiskās saistības vārda brīvības nodrošināšanas jomā.
"Ceram uz adekvātu vērtējumu arī no ES puses," piezīmēja Krievijas ĀM. Savukārt ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana savā Telegram kanālā pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz Baltnews un Sputnik Lavija darbinieku vajāšanu.
Līdzīga situācija veidojās pērn Igaunijā – valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadība piedraudēja Sputnik Igaunija darbiniekiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi nepārtrauks darba attiecības ar organizāciju. Savus soļus viņi skaidroja ar ES sankcijām no 2014. gada 17. marta pret vairākām fiziskām un juridiskām personām. ES restrikcijas tomēr nav vērstas pret aģentūru "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.
EDSO pārstāvis mediju brīvības jautājumos Arlems Dezīrs iepriekš uzsvēra, ka Tallinas centieni attiecināt ES individuālās sankcijas pret Sputnik Igaunija kolektīvu rada problēmas mediju brīvības jomā.
Komentējot situāciju ap Sputnik Igaunija, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka valdība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Sputnik darbu citās valstīs.
