RĪGA, 28. novembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc ilgstošām debatēm Saeima noslēgusi darbu pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma. Visi opozīcijas ierosinājumi ir noraidīti, un, spriežot pēc visa, nākamgad valstī sagaidāms bezdarba pieaugums uz mikrouzņēmumu darbinieku rēķina.
Grozījumi likumā, kas regulē mikrouzņēmumu nodokļu režīmu, paredz: no 1. janvāra atvieglojumus varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Nodokļi par visiem darbiniekiem būs jāmaksā ierastajā režīmā. Tāpat no nākamā gada mikrouzņēmumu statusu vairs nevarēs saņemt pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Pieaug arī nodokļa likmes: no 1. janvāra tā sastādīs 25% ar apgrozījumu līdz 25 tūkstošiem eiro un 40% pie apgrozījuma virs 25 tūkstošiem (80% šīs summas tiks atvēlēta sociālas apdrošināšanas iemaksām, 20% - iedzīvotāju ienākumu nodoklim). Salīdzinājumam: patlaban mikrouzņēmumā var strādāt līdz 5 cilvēki ar atalgojumu līdz 720 eiro, nodokļa likme patlaban sastāda 15% ar apgrozījumu līdz 40 tūkst. eiro, 20% - par apgrozījumu virs šīs summas.
Šāds ir divas dienas ilgo politiķu diskusiju rezultāts. Koalīcijas deputāti neatbalstīja nevienu parlamenta opozīcijas ierosinājumu, grozījumi pieņemti redakcijā, kādā tos gatavojuši ierēdņi no Finanšu ministrijas.
Pie kā tas novedīs? Saeimas deputāte Ļubova Švecova prognozē, ka runa var būt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri zaudēs darbu nākamgad sagaidāmās mikrouzņēmumu masveida slēgšanas rezultātā, pie tam līdzīgas prognozes sniegtas arī FM sagatavotajos pavaddokumentos. Rezultātā, atzīmēja politiķe, daļa cilvēku kļūs par bezdarbniekiem, daļa būs spiesta pāriet ekonomikas "pelēkajā zonā", vēl daļa pametīs valsti.
Parlamenta opozīcija iesniedza 40 ierosinājumus, kā mainīt plānotos grozījumus, padarīt tos labvēlīgākus iedzīvotājiem. Piemēram, tika piedāvāts atlikt mikrouzņēmumu nodokļu reformu ekonomiskās krīzes dēļ, paredzēt papildu sociālo aizsardzību mikrouzņēmumu darbiniekiem (aizsardzību no kreditoru prasībām), celt nodokļu likmes pakāpeniski un atcelt ierobežojumu, kas ļauj strādāt mikrouzņēmuma režīmā tikai biznesa īpašniekam.
Debatēs deputāte Dana Reizniece-Ozola (bijusī finanšu ministre) atgādināja, ka pateicoties atvieglotajiem nodokļu noteikumiem, daudzi iedzīvotāji uzdrīkstējās ķerties pie sava biznesa. Pie tam jau 2016. gadā Finanšu ministrija saņēma uzdevumu sagatavot jaunus pasākumus mazā biznesa atbalstam (pie tam nekas netika paveikts), 2018. gadā, līdz ar jaunās valdības darbības sākumu izskanēja solījumi īstenot efektīvus pasākumus uzņēmējdarbības atbalstam (nekas nav darīts), un, visbeidzot, 2020. gadā FM nolēmusi vispār likvidēt šo atbalstu mazajam biznesam ar atviegloto nodokļu palīdzību.
Deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja nemainīt pašreizējos normatīvos aktus. Viņa atgādināja: biežā spēles noteikumu maiņa valstī mudina daudzus uzņēmējus pārskatīt savas iespējas strādāt un maksāt nodokļus Latvijā. Piemēram, Spānijā, uzsākot uzņēmējdarbību, cilvēkam nav jāraizējas par to, ka valdība ik gadus mēģinās kaut ko mainīt režīmā, kurā bizness sākts, atgādināja politiķe. Viņa ir pārliecināta: stabilitāte ir labākais, ko uzņēmējdarbībai var piedāvāt valdība.
Opozīcijas kritika lika pat dažiem valdības koalīcijas deputātiem uzklausīt viņu argumentus. Piemēram, Krišjānis Feldmanis no Jaunās konservatīvās partijas norādīja, ka FM likumprojekts ir nekvalitatīvs. Viņš konstatēja: frakcija būtu balsojusi citādi, ja valstī nebūtu ārkārtējās situācijas. Taču arī tagad, pēc viņa vārdiem, rodas jautājums par to, vai nevajadzētu pieprasīt Finanšu ministrijas augstākās vadības un ministrijas Budžeta departamenta vadības nomaiņu. Politiķis diplomātiski noklusēja to, vai nevajadzētu mainīt arī finanšu ministru Jāni Reiru.
Jāpiemin vēl viens aspekts – mikrouzņēmuma nodokļu režīmu aktīvi izmantoja lauksaimniecībā nodarbinātie Latvijas reģionu iedzīvotāji, un tā atcelšana radīs smagu slogu tieši vietvarām. To pieminēja deputāts Aldis Kazinovskis. Viņš atgādināja, ka valstī nav sistemātiski risināts vēl viens ļoti svarīgs jautājums – dzīves līmenis lauku apvidū, reģionos un Rīgā. Dzīves līmenis Latgalē no Rīgas atšķiras trīs vai četras reizes. Tātad valstij šajā aspektā jārīkojas tāpat kā citās ES valstīs – jāiegulda nauda, jārada dažādas nodokļu atlaides. Politiķis konstatēja, ka nekā tamlīdzīga valstī pašlaik nav, pat gluži otrādi – tiek atcelts instruments, kas varētu kaut mazliet mazināt šo nevienlīdzību. Kazinovskis pat uzdeva jautājumu: ko Latgale tik ļaunu nodarījusi valdībai, valstij, ka tagad ir spiesta ciest par to.
Vai opozīcijas deputātu prognozes par to, ka uz ielas (un pašvaldību sociālo budžetu kakla) nonāks vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, kuri pretējā gadījumā varētu pelnīt sev iztiku un maksāt nodokļus budžetā? To rādīs tuvākā nākotne.
