Vakar notika kārtējais ES samits. Tajā bija plānots apspriest tikai epidemioloģisko situāciju – gandrīz visās Eiropas valstīs tā krasi pasliktinās, tāpēc valdības spiestas īstenos aizvien stingrākus pasākumus. Savukārt tie saskaras ar sabiedrības pretestību, turklāt pilsoņi kategoriski iebilst ne tikai pret totālu karantīnu – viņi ir neapmierināti arī ar maigākiem ierobežojumiem, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Pirms pāris dienām Berlīnē izkliedētā manifestācija pret ierobežojumiem, ko policija izgaiņāja ar ūdensmetējiem, daiļrunīgi ilustrē laktu un āmuru, starp kuriem iespiestas Eiropas valstu valdības – nepieciešamību nepieļaut veselības sistēmas kolapsu, mīkstināt sekas ekonomikai un pārvarēt iedzīvotāju neapmierinātību.
Tomēr realitāte koriģēja samita plānus – dienas kārtībā izrādījās vēl viens aktuāls, nesen parādījies jautājums: divi ES enfant terrible – Polija un Ungārija – atkal demonstrēja savus talantus. Abas valstis bloķēja savienības budžetu 2021.-2027.gg. (1,074 triljoni eiro) un Eiropas ekonomikas atjaunošanas programmu (750 miljardi eiro).
Eiropa cerēja ar šo budžeta plānu palīdzību sodīt Varšavu un Budapeštu par atkāpšanos no augstajiem demokrātijas standartiem. Galu galā tā iegāzusies pašas izraktajā bedrē.
Plānoja pašu acīmredzamāko un sāpīgāko sodu – finansiālo. Polija un Ungārija saņem ES subsīdijas un ir visnotaļ privileģētas – cita starpā arī ģeopolitisko faktoru aspektā.
Tomēr nav nemaz tik vienkārši atņemt tām naudiņu.
Nesen tāda veida mehānismu vienotajā Eiropā vispār nebija. Turklāt svarīgāko lēmumu pieņemšanas pamatā ES likts vienprātības princips – visu savienības locekļu vienota pozīcija. Situācija, kurā abas valstis nobalsotu par subsīdiju atņemšanu pašas sev, izskatās fantastiska.
Galu galā pēdējos mēnešos Brisele izspēlēja sarežģītu kombināciju. ES samitā jūlijā tika panākts lēmums, kas gaidāmās izmaksas saistīja ar tiesiskas valsts standartu un Eiropas pamatvērtību ievērošanu. Savukārt septembra beigās Eiropas Komisija nāca klajā ar atbilstošu pārskatu, kura galvenie varoņi, pareizāk sakot, - ļaundari ir Varšava un Budapešta.
Tā nu tagad, kad atlicis pēdējais solis, lai ieceri īstenotu, abas skandalozās valstis bloķēja procesu, liekot manīt, ka teicami izprot notiekošo un nepieļaus "politiski motivētu" ES fondu līdzekļu sadali.
Tā nu tagad Brisele ir spiesta atkal domāt, ka tikt galā ar poļiem un ungāriem, kuri pavērsuši pret ES pašas savienības noteikumus.
Lūk, kur slēpjas vērtīgākā mācība.
Ne velti Rietumi Atlantijas okeāna abos krastos gadu desmitiem bija atdarināšanas cienīgs piemērs un morālā autoritāte visai pārējai planētai. Demokrātiskie institūti un procedūras, pilsoņu tiesības un brīvības tur patiešām darbojās un pierādīja savu pārākumu pār "nebrīvo pasauli". ES politiskās pārvaldes mehānisms kļuva par Rietumu demokrātijas kalngaliem.
Jebkādas šaubas par to, ka tāda sistēma nevar būt efektīva un pat dzīvotspējīga ilgtermiņa perspektīvā, izsmēja: paskat, strādā jau ilgus gadus. Ne tikai strādā, pat plaukst, valdzina desmitiem valstu un miljoniem cilvēku. Tāpēc, ka tā ir īsta demokrātija, tāda, kādai tai jābūt!
Pēdējos gados aizvien biežāk parādās nepievilcīgā ES sistēmas greizība – tādiem skaļiem politiskajiem institūtiem kā Eiropas Parlamentam trūkst pilnvērtīgu pilnvaru, reālā vara koncentrēta anonīmu birokrātu rokās. Radās aizdomas, ka bēdīgi slavenā vienprātības principa netraucētai funkcionēšanai ietekmīgākie savienības locekļi slepus izmanto piespiešanas un šantāžas metodes. Tās pārauga stingrā pārliecībā. Atliek tikai atsaukt atmiņā, kā klājās ar sankcijām pret Krieviju: vairākas Eiropas valstis atklāti kavēja to ieviešanu, jo ierobežojumi garantēja sāpīgu triecienu ekonomikai. Tomēr, kad bija jāpieņem lēmums, tās padevīgi nobalsoja līdz ar visiem pārējiem.
Toties tagad divas valstis, ne īpaši lielas, ne īpaši bagātas, visu nosodīti atstumtie Eiropas demokrātiskajās rindās, tagad viegli salauž sistēmu. Vienkārši tāpēc, ka izrādījās pietiekami spītīgas, lai stāvētu pie sava un nebaidītos brist pret straumi.
Starp citu, ir vēl viena nepārprotama "greizība" Eiropas demokrātijā – "manuālās" pārvaldes lielā nozīme. Taču tagad arī tā strādā šķībi.
Eksperti uzskata, ka ļoti ticama ir Polijas un Ungārijas izstāšanās no ES – tās jau saņēmušas maksimālus labumus un status quo saglabāšana tām vairs nav īsti vajadzīga. Pie tam Briselei un Rietumeiropai neizdresējamo dumpinieku aiziešana arī varētu dāvāt ērtāko izeju.
Smagāko triecienu saņems Rietumu demokrātija – gan realitātē, gan cēlajos priekšstatos, ko tā radījusi cilvēku prātos visā pasaulē. Pārāk bieži tās lodziņā parādās uzraksts "Nestrādā".
