Nesenā pagātnē radikālākos pasākumus – tā saucamās ellīgās sankcijas – piedāvāja demokrāti. Ar ko tas draud Krievijas ekonomikai, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Krievijas valsts parāds
"Mēs sagaidām, ka pozīcija attiecībās ar Krieviju kļūs daudz stingrāka. Baidena komandā naids pret Maskavu ir pārsteidzošs," Financial Times citēja augstu stāvošu diplomātu Vašingtonā.
Tomēr viena lieta ir politiskās deklarācijas, pavisam cita – darbības prezidenta postenī. Lai cik kareivīgs būtu Baidens, Vašingtonai nemaz nav tik daudz līdzekļu, lai nodarītu nopietnu kaitējumu Krievijas ekonomikai, atgādināja Bloomberg.
Nopietnākie draudi ir aizliegums ieguldīt līdzekļus Krievijas valsts parādā (federālā aizņēmuma obligācijas, FAO). Tomēr rezultātā vispirms cietīs investori no ASV – lielie vērtspapīru turētāji. Viņi var iesūdzēt tiesā Baidena administrāciju. Vēl vairāk, Krievija noteikti pilnībā atbrīvosies no ASV valsts obligācijām. Nesamērīgā valsts parāda un šīgada budžeta milzīgā deficīta apstākļos tas Baltajam namam nepavisam nav vajadzīgs.
"Amerikāņi noteikti ieviesīs ES sankcijām līdzīgus ierobežojumus par Alekseja Navaļnija saindēšanas domājamo mēģinājumu. Tomēr runa ir par individuāliem, ne sektorāliem ierobežojumiem. Tālāk sekos mēģinājums atjaunot dialogu ar Maskavu, - no tā rezultātiem būs atkarīga Vašingtonas politika," pieļāva Vitālijs Mankevičs, Krievijas-Āzijas rūpnieciskās savienības prezidents. Viņaprāt, aizliegums investēt KF valsts parādā ir trumpis, kas parādīsies galdā tikai tad, ja nepārprotami tiks pārkāpta robeža.
"Ziemeļu straume 2"
Ticamāka ir spiediena pastiprināšanās pret "Ziemeļu straumi 2". Jau 2016. gadā Baidens paziņoja, ka Krievijas enerģētiskais projekts esot slikts darījums Eiropai. "Galu galā tas destabilizēs Ukrainu. Bet Eiropai vajadzīgi diversificēti gāzes piegādātāji," konstatēja toreizējais ASV viceprezidents.
Oktobra vidū demokrātu priekšvēlēšanu štābs vēlreiz atgādināja: viņu kandidāta viedoklis nav mainījies – viņš iebilst pret Krievijas gāzesvadu un "cenšas nostiprināt Eiropas enerģētisko neatkarību".
Iespējams, ka tas viss paliks tikai verbālā līmenī, bet darbos ASV jaunais prezidents tirgosies ar Krieviju un atteiksies no saviem iebildumiem. Virdžīnijas bijušais senators Ričards Bleks apliecina, ka Baidens centīsies "pa kluso" vienoties ar Maskavu par būvdarbu pabeigšanu. Par to viņš savukārt mēģinās izkaulēt kaut kādas priekšrocības Vašingtonai.
Zaļais kurss un OPEC
Vēl viens negatīvs Baidena prezidentūras aspekts – enerģētiskā politika, tā saucamais "zaļais kurss". Tas paredz investēt divus triljonus dolāru pārejai pie ekoloģiski tīras enerģētikas līdz 2035. gadam. Līdz 2050. gadam – pie izmešiem nulles līmenī.
"No Baidena iespējamās uzvaras labumu nepārprotami gūs atjaunojamās enerģētikas kompānijas, infrastruktūra. Sliktāk jutīsies naftas un gāzes, farmaceitikas kompānijas, antimonopola regulējumu riska zonā var nonākt lielākās tehnoloģiskās kompānijas. Šajā gadījumā Krievijas tirgum pieaug stingrāku sankciju risks," uzskata Finam analītiķi.
"Reāls risks Krievijai – ogļraža nodokļa iekļaušana globālajos aktuālākajos jautājumos. Tas sabojās Krievijas piedāvāto pašizmaksu – labāko pasaulē. Tas ietekmēs arī tērauda lējējus un krāsainos metalurgus," īsiem vārdiem paskaidroja Mankevičs.
Un, visbeidzot, Baidens turpinās spiedienu pret OPEC.
Piemēram, viņš var vājināt sankcijas pret Irānu un Venecuēlu, un šo valstu nafta atgriezīsies pasaules tirgū.
"Irāna nodrošinās vismaz divus miljonus barelu diennaktī. Tas var sašūpot OPEC+ darījumu," brīdināja finanšu analītiķis Artjoms Zvezdins
"Krievija var izstāties no vienošanās, tad darījums sabruks – šāds risks pastāv. Tas taču bija Donalds Tramps, kas veicināja Maskavas dalību," aģentūrai Reuters atgādināja avots kartelī. Vienošanās par naftas ieguves samazināšanu tiks lauzta, un tirgū radīsies globālas problēmas, un tas negatīvi ietekmēs naftas nestos ienākumus.
Tomēr tie ir tikai pieņēmumi. Iespējams, nākot pie varas, Baidena komanda dos priekšroku konstruktīvākam kursam, jo skaļi lozungi ir labi priekšvēlēšanu kampaņā, bet slikti palīdz reālajā politikā.
