Rietumu liberālās elites zaudē augsni zem kājām un savā vēlmē joprojām kontrolēt situāciju ir gatavas uz pārdrošākajiem soļiem. Pie tam mēs redzam, ka elite neapstājas par pašu valsts sabrukuma draudu priekšā, lai piepildītu savu vēlmi, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.
Jāpievērš īpaša uzmanība tam, cik interesanti minēto problēmu analizē Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins, ko viņš atklāja intervijā Dmitrijam Kiseļovam. Īpaši liela nozīme ir epizodei, kas atspoguļo pašreizējās situācijas unikalitāti: to, kā Rietumu (it īpaši – amerikāņu) elite zaudē mēra sajūtu un racionalitāti, identificējot politiskās intereses un cīņas metodes.
Patiesībā dažādos jaunākās vēstures periodos Rietumu elites krīze ne vienu reizi vien tās mudinājusi sākt avantūras, kas galu galā noveda pie diviem pasaules kariem. Tomēr parasti paši savās valstī viņi centās nepārkāpt noteiktas robežas, aiz kurām neizbēgami sekotu sabrukums un haoss. Elite vienmēr pūlējās izvairīties no pašiznīcināšanās režīma.
2020. gada krīze uzskatāmi demonstrē, ka amerikāņu elite nolēmusi pārkāpt šo robežu. Jāpiebilst, ka ĀID vadītājs jau agrāk brīdināja par tāda scenārija risku. Pērnā gada pavasarī Nariškins savā uzrunā Starptautiskajā Drošības konferencē Maskavā teica: "Globālā korporācija nevar pārtraukt paplašināšanos un pieļaut peļņas samazināšanos. Tā drīzāk likvidēs starptautisko tiesisko sistēmu un drošības arhitektūru, kas tai kļuvusi neizdevīga un neērta."
Savā runā viņš minēja nopietnu problēmu – faktu, ka Rietumu elite necenšas, nevēlas meklēt krīzes iemeslus. Tiklīdz sākas mēģinājumi atrast kaut kādus iemeslus, nekavējoties visu noveļ uz ārējo iejaukšanos un sāk raganu medības.
Nu, bet ja tu nemeklē savu problēmu patiesos iemeslus, tu nespēj tās atrisināt, tās tikai padziļinās. Nesenajā intervijā Nariškins norāda, kāda iemesla dēļ sākās tracis Vašingtonā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Demokrātiskās elites tik ilgi gatavoja sakāvi savam "ārpussistēmas" prezidentam, ka pārkāpa visas robežas, visus viņu aprindās līdz šim pieņemtos nerakstītos noteikumus. Faktiski iniciējot "krāsainās revolūcijas" scenāriju savā valstī, demokrāti naivi nodomāja, ka vēlāk, pēc viņu kandidāta pārliecinošās uzvaras viņiem izdosies ātri un efektīvi pārņemt savās rokās kontroli pār ielām. Droši vien viņus pārsteidza fakts, ka kreisie, ko pēdējā laikā loloja demokrātu prese, jau pēc pirmajām ziņām par Džo Baidena iespējamo sakāvi izgāja Vašingtonas ielās ar aizvainojošiem lozungiem gan pret Trampu, gan Baidenu. Un vēl nemaz nav zināms, vai šo stihiju izdosies nomierināt, kad demokrāts nāks pie varas.
Pirmo reizi kopš Pilsoņu kara laikiem ASV ir saskārušās ar situāciju, kurā analītiķi jau spriež, kā pusē nostāsies armija, ja nākamā gada janvārī valstī izrādīsies divi virspavēlnieki. Lūk, ciktāl noved veselā saprāta noniecināšana cīņā par varu.
Par to runā Nariškins. Viņš pieminēja, ka mēģinājumos izmantot nekārtības savu priekšvēlēšanu mērķu labad visas amerikāņu elites puses parādīja, cik iracionālas tās ir un nespējīgas nest atbildību par savas pašu valsts likteni.
"Taktikas labad viņi ziedojuši sabiedrisko stabilitāti," akcentēja ĀID vadītājs.
Tagad, lai kāds būtu balsu skaitīšanas un tiesvedību rezultāts par balsošanas rezultātu, ASV vēl ilgi strēbs šo putru – savu politisko līderu priekšvēlēšanu avantūrisma sekas. Vinnētājos būs tikai ieroču tirgotāji, kas jau guvuši kolosālu peļņu uz valsts iekšējās nestabilitātes rēķina.
Labi būtu, ja tas viss skartu tikai Ameriku. Galu galā, tā ir viņu darīšana – ko un ar kādām metodēm ievēlēt vai iecelt sava "demokrātiskā līdera" amatā. Tomēr nelaime ir tā, ka pēc šīs krīzes gandrīz noteikti atkal nesāksies kļūdu labošana un to iemeslu prātīga analīze. Domājams, mēs atkal vērosim, kā vainīgie tiek meklēti starp ārējiem spēles dalībniekiem, un tas draud ar jaunu destabilizācijas periodu starptautiskajās attiecībās un visā globālās drošības sistēmā. Kā tad vēl novērst savu iedzīvotāju uzmanību no neatrisināmajām iekšējām problēmām?
Tāpēc tagad ir īpaši svarīgi gatavoties ārējiem draudiem, mēģinājumiem sašūpot situāciju Krievijā (ne velti Nariškins savā intervijā pieminēja korporācijas RAND pārskatu par iespējām vājināt Krieviju), pie Krievijas negatīvā tēla agresīvas uzspiešanas valsts potenciālajiem sabiedrotajiem, lai iedzītu plaisu to attiecībās. Protams, tādi mēģinājumi vienmēr ir bijuši un būs. Pēdējā laikā tie ir īpaši pastiprinājušies – brīdī, kad Krievija nostiprinās starptautiskajā arēnā un Rietumos vērojama tā pati elites krīze. Dažas valstis vairs neslēpj, ka izmanto pret Krieviju netīras darba metodes. Agrāk to vismaz pūlējās oficiāli noliegt. Nav ne mazāko šaubu: plešoties plašumā krīzei ASV un Eiropas Savienībā, šīs metodes būs aizvien agresīvākas un nekaunīgākas.
Tomēr Nariškins savā intervijā norādīja, kāds ir Krievijas galvenais spēks, ar kura palīdzību līdz šim atvairīti un arī nākotnē noteikti tiks atsisti daudzi ārēji uzbrukumi, - uz patiesību, kas ir Krievijas pusē. ĀID vadītājs intervijā atbildēja uz ļoti interesantu jautājumu, par ko daudzi noteikti lauzījuši galvas: kādi ir ārvalstu aģentu motīvi, kuri tagad izsaka vēlmi strādāt Krievijas labā? Agrāk bija skaidrs, ka izlūki, ko Padomju Savienība vervēja ārvalstīs, bieži bija aizrāvušies ar komunisma ideju, kam neliekuļoti ticēja. Tomēr situācija, pats par sevi saprotams, mainījās, kad sabruka bipolārā sistēma. Tas gan nenozīmē, ka Krievijas ideoloģija un tēls, kā pamatā ir tradicionālās cilvēciskās vērtības, vairs nedāvā motīvu.
"Ticiet man, pasaulē ir liels skaits saprātīgu un patstāvīgi domājošu, neatkarīgu cilvēku, kam patīk Krievijas ārpolitika, Krievijas gatavība aizsargāt un balstīt vispārcilvēciskās vērtības, īstenot miermīlīgu politiku un, - ja vēlaties, - atstāj labu iespaidu Krievijas spēja aizsargāt vājo vajadzības gadījumā. Vārdu sakot, šie cilvēki ļoti labi saprot, kur ir melns, kur – balts, kur labais, kur – ļaunais. Un viņi vēlas būt labā un taisnīgā pusē," konstatēja Nariškins. Patiešām, tāds ir Krievijas spēks, īpaši labi saskatāms Rietumu sabiedrības straujās sašķelšanās fonā.
Tāpēc daudzu Krievijas ārpolitisko pretinieku mērķis ir sakropļot valsts ārējo tēlu pat jomās, kas no pirmā acu uzmetiena nav saistītas ar politiku – atsauciet atmiņā kaut vai uzbrukumus Krievijai sporta vai medicīnas jomā. Nariškina sniegtā situācijas analīze uzvedina uz domām par to, ka tuvākajā laikā tādi informatīvie uzbrukumi tikai pastiprināsies. Un Krievijai jābūt tam gatavai.
