RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Krievijai vajadzētu aktīvāk rosināt jautājumu par Baltijas valstu atbildību par noziegumiem Otrā pasaules kara laikā, norādīja fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs ziņojumā "Baltijas ceļš: no nacionālisma pie autoritārisma, no autoritārisma pie fašisma glorifikācijas" prezentācijas gaitā Starptautiskajā informācijas aģentūrā "Rossija segodņa".
Ekonomikas zinātņu doktora, profesora Nikolaja Meževiča ziņojumā iekļauta dažādu fašistu un paramilitāro fašistu kustību klasifikācija, kuras pastāvēja Baltijā pirms Otrā pasaules kara un tā laikā, piedalījās masveida noziegumos pret cilvēci, Holokaustā, masveida slepkavībās.
"Absolūti taisnīgi tiek rādīts, ka mūsdienu Baltijas valstīs varasiestādes faktiski padara par varoņiem šos cilvēkus. Mēs redzējām apliecinājumu tam pavisam nesen, šovasar, kad Latvijas aizsardzības ministrs kārtējo reizi publiski nolika ziedus leģionāru kapos un uzskatīja par nepieciešamu to izdarīt 8. maijā," sacīja viņš.
Šogad aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji 8. maijā nolika ziedus Lestenes kapos, kur apbedīti Waffen SS latviešu leģionāri. Citi Ministru kabineta locekļi nolika ziedus Brāļu kapos, kur apbedīti XX gadsimtā bojāgājušie Latvijas karavīri.
"Mēs jau daudzas reizes pēdējo vismaz 15 gadu, bet varbūt arī 20 gadu laikā, norādām: Baltijas valdība, lai kā tā mainītos, atbalsta šos noziedzniekus, cilvēkus, kuri cīnījās Hitlera pusē, bija saistīti ar nacistu noziegumu pastrādāšanu. Mēs par to runājam, runājam, tā kļūst par kaut kādu vispārēju frāzi. Tomēr vajag atgādināt, ka mums tagad ir mehānismi, lai ar to cīnītos. Ir arī vēl dzīvi leģionāri, kuri, iespējams, saistīti ar kara noziegumiem. Šie cilvēki ir jāmeklē, jāmeklē viņu vainas pierādījumi un jāizmeklē noziegumi. Pie mums ar to faktiski neviens nenodarbojas," atzīmēja Djukovs.
Viņš uzsvēra, ka jautājuma rosināšana par Baltijas valstu juridisko atbildību par tālaika notikumiem ir ārkārtīgi svarīga.
Senators Anatolijs Širokovs piebilda, ka KF nopietnāk jāizmanto savas iespējas, tostarp vēsturnieku darbs, "kuri, neapšaubāmi, pierāda noziegumus, antihumānās akcijas, ko pastrādājuši mūsu tagadējie diplomātiskie partneri, šīs valstis, to bruņoto spēki Otrā pasaules kara gados".
"Man liekas, šajā ziņā nepieciešams nostiprināt mūsu pozīcijas un izmantot šiem nolūkiem visus instrumentus, kuri ir mūsu valsts rīcībā," akcentēja politiķis.
Vakar KF Izmeklēšanas komitejas (IK) vadītājs Aleksandrs Bastrikins pastāstīja intervijā RIA Novosti, ka IK turpinās izmeklēšanu pret SS latviešu leģiona veterānu un bijušo Latvijas Saeimas deputātu Visvaldi Lāci par kara noziegumiem pret mierīgajiem pilsoņiem, lai arī šī gada aprīlī viņš miris.
Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki" 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.
Tostarp latviešu soda operāciju dalībnieki iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos (Novgorodas apgabals). Pērn KF IK ierosināja krimināllietu par genocīdu šajās apdzīvotajās vietās 1941.-1943. gadā. Šī gada martā Krievijas vēsturnieki publiskoja 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus, kuri joprojām dzīvo Latvijā, ES un Ziemeļamerikā.
