RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. No visām Latvijas pašvaldībām gada laikā bezdarbs samazinājies tikai 9 novados, un gandrīz visi atrodas Latgalē, izņemot divas Kurzemes pašvladības: Durbes un Vaiņodes novadu. Visstiprāk bezdarba līmenis ir palielinājies Jūrmalā, Rīgā un daļā Pierīgas pašvaldību, raksta Neatkarīgā.
Labāk, nekā 2010. gadā
Saskaņā ar Centrālās statistika pārvaldes datiem, septembrī Latvijā bija aptuveni 79 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4,4 tūkstošiem mazāk, nekā augustā, taču par 23,4 tūkstošiem vairāk, nekā pērnā gada septembrī.
Bezdarbnieka statusu biežāk reģistrē vīrieši, nevis sievietes, un oktobris arī nav izņēmums šajā ziņā. Vīriešu un sieviešu attiecība bezdarbnieku vidū septembrī bija 1,3:1. Pirms gada tā bija 1,2:1. Tātad, krīzes laikā darbu biežāk zaudējuši vīrieši.
Bezdarba līmenis Latvijā sāka pieaugt jau pērnā gada nogalē, vairākus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas koronavīrusa dēļ. Tā kāpums turpinājās līdz augusta vidum, kad bezdarba līmenis pārsniedza 8%. Septembrī reģistrētā bezdarba līmenis, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, samazinājās līdz 7,7%, savukārt faktiskais, saskaņā ar CSP datiem, sastādīja aptuveni 8,1%.
Lai gan pavasarī šķita, ka ārkārtējās situācijas dēļ visa dzīve Latvijā apstāsies, faktiskais bezdarba līmenis tajā periodā bija krietni zemāks, nekā 2010. gada pavasarī, kad bez darba palika aptuveni 20% potenciālā darbaspēka.
Maksimālais pieaugums
Gada laikā bezdarbs pieaudzis praktiski visās pašvaldībās. Vislielākais pieaugums tika novērots Ķeguma novadā: pērnā gada septembrī reģistrētā bezdarba līmenis tur bija 2,6%, savukārt šī gada septembrī – 4,9%, tātad gandrīz divas reizes augstāks. Neskatoties uz to, bezdarbs Ķeguma novadā joprojām ir krietni zemāks par vidējo Latvijā.
Ķeguma novada domes pārstāve Kintija Sparāne pastāstīja, ka novada uzņēmumi turpina savu darbu: neviens nav pieteicis bankrotu, neviens nav pārtraucis darbību.
"Bezdarba līmeņa pieaugums, iespējams, ir saistīts ar kopējām Covid-19 izplatības radītajām sekām," pieļauj Sparāne.
Gandrīz par divām reizēm palielinājusies reģistrētā bezdarba daļa arī Carnikavā – no 2,7% līdz 4,7%.
"Pēc pašvaldībā esošās informācijas, neviens lielais uzņēmums Carnikavas novadā nav beidzis savu darbību, taču mūs ietekmē situācija kaimiņpilsētās, piemēram, Ādažos, bet jo īpaši Rīgā, jo iedzīvotāji, kas deklarējušies Carnikavas novadā, strādā citviet. Pašvaldībai ir informācija, ka daudzi novadnieki bezdarba statusu ieguvuši, jo zaudējuši darbu ar tūrisma jomu saistītās iestādēs, viesnīcās, aviokompānijā airBaltic u.c.," pastāstīja novada pārstāve Agnese Ģērmane.
Krīze kā stimuls
Gada laikā bezdarba līmeni krities deviņās pašvaldībās: Vaiņodes, Viļānu, Varakļānu, Riebiņu, Līvānu, Vārkavas, Zilupes, Durbes un Preiļu novadā.
Piemēram, Riebiņu novadā tas ir krities no 10,1% līdz 9,6%. Vietējās domes izpilddirektors Juris Leicis skaidro pozitīvo tendenci ar spilgti izteiktu reģiona lauksaimniecisko raksturu. Riebiņos nav lielu ražošanas uzņēmumu, kurus varētu ietekmēt robežu slēgšana un pieprasījuma krišanās, kas ir saistīta ar koronavīrusa krīzi.
"Lauki ir jākopj un lopi jābaro neatkarīgi no tā, ir vai nav krīze. Pārtika cilvēkiem vienmēr būs vajadzīga. Turklāt robežu slēgšanas un piesardzības dēļ šogad ievērojami pieaugusi interese par atpūtas iespējām laukos, un Riebiņu novadā tādas ir," paziņoja Leicis.
Saskaņā ar viņa prognozēm, sekojošajos mēnešos bezdarba līmenis pašvaldībā varētu pieaugt, jo noslēdzas sezonālie lauksaimniecības darbi un celtniecība.
"Šāda tendence ir katru gadu, un tas nav saistīts ar krīzi," paskaidroja Leicis.
Reģistrēto bezdarbnieku daļa samazinājusies arī Viļānu novadā – no 18,7% līdz 17,1%. Vietējās domes pārstāve Sintija Upeniece, tiesa, uzsvēra, ka pašā Covid-19 periodā (ja skaita no 2020. gada marta līdz augustam) bezdarba līmenis pacēlies arī šeit – no 16,1% līdz 17,1%. Kritums tika novērots pirms krīzes. Pēc viņas sacītā, daļa novada iedzīvotāju atgriezās no ārzemēm un reģistrējās darba biržā, un pēc tam atkal aizbrauca uz ārzemēm. Turklāt daļa ilgstošo bezdarbnieku pārkāpumu dēļ zaudēja statusu uz 3 mēnešiem. Vēl jaunas darbavietas parādās, kad cilvēki aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā.
"Tāpat regulāri tiek sludinātas vakances veikalos, uzņēmumā SIA "Norsk Resource" un ceļu būvē, jo apkārtnē notiek daudz būvdarbu uz ceļiem," paziņoja Upeniece.
Saskaņā ar CSP aprēķiniem, viszemākais nodarbinātības līmenis ir Latgalē, kur oficiāli strādā tikai 56% darbaspēka. Rīgā un Pierīgā ir augstākie nodarbinātības rādītāji – strādā attiecīgi 70% un 69% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Lai gan Latgalē joprojām ir augstākais bezdarba līmenis, tur ir viens no zemākajiem ilgstoša bezdarba rādītājiem. Visvairāk šādu bezdarbnieku ir Vidzemē. Savukārt Kurzeme izceļas ar ārzemēs nodarbināto skaitu – 5% kurzemnieku neatrada darbu Latvijā un devās uz ārzemēm.
