RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi dažus slēdzienus par Latvijas reģionu iedzīvotāju raksturīgākajām īpašībām.
Gandrīz trešā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo Rīgā. Tas ir viens no augstākajiem galvaspilsētā dzīvojošo valsts iedzīvotāju rādītājiem. Tomēr jau 30 gadus šajā pilsētā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās: 1990. gadā – vairāk nekā 909 tūkstoši cilvēku, bet 2020. gadā – tikai 627,5 tūkstoši. Latviešu Rīgā ir nepilna puse, 47%. 36% - krievi, 4% - baltkrievi, 3% - ukraiņi, vēl 10% - citu mazākumtautību pārstāvji.
Arī citos reģionos pēdējos gadu desmitos vērojama depopulācija. Izņēmums ir tikai Pierīga, kuras iedzīvotāju skaits no 1990. gada sarucis tikai mazliet – no 378,7 tūkst. līdz 374,5 tūkstošiem. Šajā reģionā ir lielākā daļa (33%) mājsaimniecību ar bērniem.
Latviskākais reģions – Vidzeme, kur titulētās nācijas daļa sasniedz 88%. Tai seko Kurzeme ar 77%. Vismazāk latviešu dzīvo Rīgā (47%) un Latgalē (46%).
Iedzīvotāju nodarbinātības ziņā 15-74 gadu vecuma grupā līdera vietu ieņem Rīga (70%) un Pierīga (69%). Zemākais rādītājs ir Latgalē, kur tikai 56% šī vecuma cilvēku ir darbs. Lai arī bezdarbs lielākais ir Latgalē, ilgstoša bezdarba ziņā to apsteidz Vidzeme. Savukārt Kurzemes iedzīvotāji izceļas ar augstāko nodarbinātību ārzemēs – tā strādā 5% reģiona iedzīvotāju.
Nabadzības ziņā katastrofālākais stāvoklis ir Latgalē. Divi no pieciem latgaliešiem dzīvo aiz nabadzības sliekšņa, tas ir augstākais rādītājs Latvijā. 58% reģiona iedzīvotāju nevar atļauties neparedzētus izdevumus, katrs piektais nevar atļauties nopirkt jaunu apģērba gabalu nonēsātā vietā.
Bēdīgais stāvoklis ietekmē arī latgaliešu veselību – šajā reģionā ir lielākais iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts un ļoti slikts. Katrs piektais latgalietis nav apmeklējis stomatologu, lai arī tāda vajadzība bijusi. Visbiežāk viņš vienkārši nav varējis atļauties vizīti pie ārsta.
Savukārt par sliktu veselību visretāk sūdzas Pierīgā, šeit arī visbiežāk apmeklē ārstu. Tādas atbildes atbilst zemajam nabadzības līmenim šajos reģionos.
Interesanti, ka laimīgākais reģions ir Zemgale – te ir visvairāk cilvēku, kuri jutuši laimi vai mieru pēdējo četru nedēļu laikā. 2019. gadā zemgalieši ieņēma līdera vietu ceļojumu ziņā – 10 braucieni gadā uz vienu iedzīvotāju. Uz ārzemēm visbiežāk devās Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, ceļojumiem lielākās summas tērē Pierīgas iedzīvotāji – vidēji 673 eiro gadā ārvalstu braucieniem un 244 eiro braucieniem pa Latviju.
