Pie tam pats troksnis un augstu stāvošu amatpersonu teiktie meli pietiekami daiļrunīgi apstiprina Rietumu nodomus par traģēdijas patieso iemeslu noskaidrošanu, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.
Ko vērts ir formulējums, piemēram, Nīderlandes ārlietu ministra Stefa Bloka oficiālajā paziņojumā: "Šodien Krievijas Federācija paziņoja par savu vienpusējo lēmumu pārtraukt pārrunas par savu atbildību par reisa MH17 likvidāciju". Paskat vien! Izrādās, kaut kur bija pārrunas "par Krievijas atbildību", tikai pašai Krievijai par to nebija ne jausmas.
Atgādināšu, ka pirmās konsultācijas par 2014. gada jūlijā notikušo Malaizijas Boeing bojāeju aizritēja pērnā gada sākumā. Krievija nekavējoties akcentēja: "To uzmanības centrā būs nevis "Krievijas juridiskās atbildības atzīšana par katastrofu", bet gan viss ar šo incidentu saistīto jautājumu komplekss, kam ir principiāla nozīme patieso iemeslu noskaidrošanai". Pie tam Maskava īpaši uzsvēra, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir Ukrainas atbildība par to, ka tā neslēdza gaisa telpu virs karadarbības zonas.
Protams, Blokam tas ir labi zināms, tomēr viņš apzināti izkropļo patiesību, tāpat kā frāzē par to, ka Krievijas atteikšanās no neauglīgajām pārrunām "ir īpaši sāpīga upuru radiniekiem".
Daudzi rietumvalstu darboņi, kas metās nosodīt Maskavu par tās lēmumu, tāpat mēģina spekulēt ar cietušo jūtām. Piemēram, ASV vēstnieks Nīderlandē Pīts Hukstra Krievijas izstāšanos no konsultācijām nosauca par "kārtējo triecienu upuru tuviniekiem un viņu vēlmei panākt taisnīgumu".
Nav nekāds brīnums, ka daži holandieši, kas tādas ziņas uztver tā, kā tās pasniedz amatpersonas, reaģēja visnotaļ asi. Piemēram, kāds Bloka publikācijas lasītājs nāca klajā ar dusmīgiem padomiem, ko darīt ar Krieviju: "Tūlīt izraidiet visus krievus no Nīderlandes, slēdziet vēstniecību, tūlīt pārtrauciet ārējo tirdzniecību ar Krieviju, nepērciet vairs Krievijas gāzi. Nosūtiet mūsu floti uz Krimu."
Un gandrīz neviens komentētājs nesniedz sarūgtinātajiem holandiešiem skaidru informāciju par Maskavas lēmuma iemesliem. Krievijas ĀM taču paskaidroja, ka labprāt turpinātu konsultācijas (starp citu, resors uz tām lika lielas cerības), ja vien holandieši nebūtu izvēlējušies citu ceļu – nebūtu iesnieguši prasību pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ĀM vēstīja: "Tamlīdzīgi nedraudzīgi Nīderlandes soļi atņem jēgu tālākajām trīspusējām konsultācijām un mūsu dalībai tajās. Tātad atbildība par trīspusējo konsultāciju izjukšanu jāuzņemas Hāgai." Šo neērto niansi Rietumu prese cenšas aizdrapēt vai pat nepiemin nemaz, tāpat kā, starp citu, to, ka līdz ar prasības iesniegšanu ECT Hāga, par spīti visām savām krokodila asarām, ir kaitējusi upuru tuviniekiem.
Lieta tāda, ka ECT jau vairākkārt iesniegtas individuālas prasības upuru tuvinieku vārdā. Pirmais iesniegums tiek izskatīts jau no 2016. gada, pēc tam to papildināja jauna prasība. Tātad MH17 lieta ritēja pilnā sparā. Bet šī gada 10. jūlijā Nīderlandes valdība neizdomāja neko labāku, kā iesniegt starpvalstu prasību šajā tiesā (parasti tā izskata individuālas lietas), pie tam liekulīgi apgalvo, ka tā iesniegta, atbalstot tiesā jau izskatāmās lietas.
Tie jau ir atklāti meli no Nīderlandes puses. Grūti iedomāties, ka Hāgā, pasaules juridiskajā galvaspilsētā, nezina, ka, iesniedzot starpvalstu prasību ECT, visas individuālās lietas, kas izskatītas tās kontekstā, acumirklī tiek apturētas līdz brīdim, kad tiks atrisināts valstu strīds. To precīzi fiksē 45. punkts Kopenhāgenas deklarācijā par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sistēmas reformu, ko 2018. gadā vienbalsīgi pieņēma Eiropas Padomes dalībvalstis.
Tātad Hāga piesedzas ar MH17 upuru tuviniekiem, bet pati ievelk garumā līdz vairākiem gadiem viņu prasību izskatīšanu (starpvalstu lietu izskatīšana ECT var vilkties ļoti ilgi). Par to Nīderlandes prese, protams, nerakstīs.
Jāpatur prātā arī tas, ka Nīderlandes prasība ECT potenciāli rada interešu konfliktu ar citu tieslietu iestādi – ANO Starptautisko tiesu, kur jau tiek uzskatīta Ukrainas lieta pret Krieviju – arī tajā figurē atbildība par MH17. Eiropas tiesa (ES augstākā tiesu instance) jau 2014. gadā pauda savu viedokli: ECT izskatītās starpvalstu lietas nevar skart citu starptautisko tiesu iestāžu jurisdikciju. Tātad Nīderlandes valdība ne tikai kavē individuālo lietu izskatīšanu, bet arī rada dažādu instanču interešu konfliktu, kas savukārt var kaitēt lietas izskatīšanai.
Gribas uzdot likumsakarīgu jautājumu: kāpēc Hāgai vajadzētu vienlaikus torpedēt tiesu procesus ECT un konsultācijas ar Krieviju, iesniedzot skandalozo prasību tieši tagad? Vietējā prese, pārgremojot Maskavas lēmumu, nez kāpēc nepieprasa premjerministra Marka Rites atbildi uz šo jautājumu. Viņš tikai konstatēja, ka esot "izvēlējies vislabāko brīdi", taču atteicās paskaidrot, kāpēc viņam tā šķiet.
Atbilde gan ir acīmredzama. Vispirms Nīderlandes valdība pastāvīgi apgalvoja, ka gaida Starptautiskās izmeklēšanas grupas darba noslēgumu un prasības iesniegšanu tiesā. Beidzot šī gada martā tik ilgi gaidītais tiesas process sākās Shiphol lidostas teritorijā ar troksni, patētiski, teju vai visu pasaules telekompāniju kameru uzmanības centrā.
Uzreiz gan kļuva skaidrs: procesa organizatoriem kaut kas ir aizgājis greizi.
Pirmkārt, četriem nozīmētajiem "apsūdzētajiem" nav nekāda sakara ar MH17 likvidāciju (jo tālāk process ievelkas, jo skaidrāks tas ir visiem). Otrkārt, izgāzās arī trokšņainais mēģinājums piesaistīt procesam Krievijas specdienestu virsnieku (tātad arī Krievijas valsti). Atsauciet atmiņā, kā 2018. gada pavasari visi pasaules mediji ar sevi jau vairākkārt kompromitējušās un Krievijai naidīgās struktūras Bellingcat stimulu taurēja: paskat, te tas ir, trūkstošais posms, kas ved uz Kremli. Viņi nosauca kaut kādu Oļegu Ivaņņikovu. Jau pirmajā Hāgas tiesas sēdē MH17 lietā prokurori kautrīgi paziņoja, ka Ivaņņikovs netiek uzskatīts par aizdomas turamo un viņam nav nekāda sakara ar lietu, tomēr arī šo faktu mediji ignorēja gandrīz pilnībā. Protams, nevienam pat prātā nenāca atvainoties par meliem.
Tuvojoties Boeing katastrofas kārtējai gadadienai, upuru tuvinieki saprata, ka lieta jūk laukā. Faktiski viņi to atklāti norādīja vēstulē tam pašam amerikāņu vēstniekam Hukstrem, kurš tik ļoti "juta viņiem līdzi". Viņi aicināja ASV iesniegt tiesā incidenta uzņēmumus no satelīta, par kuriem 2014. gadā runāja valsts sekretārs Džons Kerijs. Kā noprotat, nekādi uzņēmumi neparādījās. Toties Hukstra tagad uztraucas par upuru radiniekiem un kaut ko pārmet Krievijai. Hāga, saprotot, ka lieta tiesā izgāžas un līdz MH17 katastrofas sestajai gadadienai publikai nekas netiks parādīts, tā spērusi izaicinošo soli ar prasību ECT.
Tikai un vienīgi ar mērķi novērst uzmanību no neērtiem jautājumiem un pievērsties jaunajai prasībai, tātad – procesa ievilkšanai garumā.
Kā tad īsti vajadzēja rīkoties Krievijai, kas patiešām cerēja uz kaut kādu dialogu ar Nīderlandi, lai arī neformālas grupas ietvaros? Par kādu dialogu var būt runa, ja otra puse savā prātā jau visu ir izlēmusi?
Paši no sevis atmiņā ataust Sergeja Lavrova nesenie vārdi: "Cilvēki, kuri Rietumos atbild par ārpolitiku neaptver savstarpējas cieņas pilnas sarunas nozīmi. Acīmredzot, mums vajadzētu uz kādu laiku pārtraukt kontaktus ar viņiem." Šķiet, Krievijas lēmums atteikties no konsultācijām MH17 jautājumā ir pirmais solis, īstenojot ministra vārdus. Pirmais, taču ne pēdējais. Krievija sākusi darbu, lai piespiestu eiropiešus sākt cieņpilnu dialogu. Tas būs ilgs.
