RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Nīderlandes iestādes iesniegušas prasību pret Krieviju Eiropas cilvēktiesību tiesā "par tās lomu" reisa MH17 katastrofā Donbasā 2014. gada vasarā. Nīderlandes valdība paziņoja, ka tādējādi atbalstīšot bojāgājušo tuviniekus.
No juridiskā viedokļa ECT nav tiesību pieņemt lēmumu šajā jautājumā, radio Sputnik ēterā norādīja advokāte, speciāliste starptautisko tiesību jautājumos Marija Jarmuša.
"ECT nav izskatījusi īpaši lielu skaitu vienas konvencijas dalībvalsts prasību pret otru valsti. Visi lēmumi ir burtiski uz pirkstiem saskaitāmi. Saskaņā ar konvenciju ECT pienākums ir prasību noraidīt," skaidroja juriste.
Jarmuša pauda pārliecību, ka prasība nav iesniegta naudas dēļ, - jāņem vērā politiskie motīvi un lobistu soļi.
"Viņi cenšas ne tikai saņemt no Krievijas ekonomisko labumu, bet arī grib konstatēt, ka tās vaina lainera bojāejā ir pierādīta. Tās ir politiskas spēles, Nīderlandei galvenais ir nomelnot Krievijas reputāciju un padarīt Maskavu par vainīgo katastrofā," uzsvēra Jarmuša.
Juriste atzīmēja, ka saprot Nīderlandes vēlmi saņemt no Krievijas kompensāciju.
"Valsts ir bagāta, kāpēc gan nepapūlēties izsist no tās naudu, lai kompensētu aviokatastrofā cietušo ģimeņu zaudējumus. Taču vēl joprojām nav saprotams – kāda ir Krievijas loma šajā katastrofā? Laineris taču necieta avāriju virs Krievijas teritorijas. Šajā gadījumā Nīderlandes varasiestāžu darbības ir populistiskas – skaļi paziņot, ka viņi kaut ko dara, un skaisti apsolīt cietušajām ģimenēm taisnīgumu," uzskata eksperte.
Jarmuša atgādināja, ka Krievija jau 2014. gadā informēja, ka vēlas piedalīties izmeklēšanā, un tai bija visas tiesības sniegt savus pierādījumus un speciālistus, jo bija skartas tās intereses.
"Apsūdzības pret Krieviju bez pietiekamiem pierādījumiem izskanēja jau pirmajās stundās pēc katastrofas, un sešus gadus vēlāk nekas nav mainījies," konstatēja Jarmuša.
Viņa atgādināja, ka pušu argumenti ir saprotami. "Krievija vairākkārt iesniedza pierādījumus tam, ka Ukrainā ražotā raķete palaista no Ukrainas teritorijas, taču tos ignorē," piebilda juriste.
Tiesas sēdes reisa MH17 katastrofas lietā Nīderlandē atsākās jūnija sākumā. Kopīgā izmeklēšanas grupa nosauca Krievijas pilsoņus – Igoru Girkinu, Sergeju Dubinski un Oļegu Pulatovu, kā arī Ukrainas pilsoni Leonīdu Harčenko, kuri turēti aizdomās par iekārtas "Buk" nogādāšanu Donbasā "ar mērķi notriekt lidmašīnu".
Izmeklēšana uzskata, ka Boeing notriekts no zenītraķešu kompleksa "Buk", kas it kā piederot Krievijas BS 53. Kurskas zenītraķešu brigādei. Krievijas Aizsardzības ministrija izpētīja raķetes atlūzas un pierādīja, ka to nevarēja palaist no Krievijas "Buk". Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja: Maskava var atzīt izmeklēšanas rezultātus tikai gadījumā, ja pilnvērtīgi piedalīsies izmeklēšanā.
Malaizijas Boeing 777 reisā МН17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru cieta katastrofā 2014. gada 17. jūlijā Doņeckas apkaimē. Tajā dzīvības zaudēja 298 cilvēki.
