RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Neatzītās Kalnu Karabahas Republikas Ārlietu ministrija informēja, ka līdz ar uguns pārtraukšanas režīma stāšanos spēkā karadarbība Karabahā pārtraukta visur, izņemot Gadrutu, kur turpinās operācija ar mērķi likvidēt azerbaidžāņu diversantu un izlūku grupu, vēsta RIA Novosti.
Pamiers stājās spēkā 10. oktobrī pl. 12:00 pēc vietējā laika saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru pārrunās Maskavā, kurās piedalījās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Sestdien puses apsūdzēja viena otru pamiera pārkāpšanā.
"Neskatoties uz to, ka no uguns pārtraukšanas režīma stāšanās spēkā pagājušas aptuveni trīs stundas, turpinās operācija ar mērķi bloķēt un likvidēt diversiju grupu. Pārējos frontes iecirkņos situācija ir relatīvi mierīga," teikts ĀM ziņojumā.
Diversantu darbības neatzītajā KKR saistītas ar Azerbaidžānas prezidenta iepriekšējiem izteikumiem par to, ka esot ieņemta Gadruta.
Iepriekš Azerbaidžānas ārlietu ministrs Džeihuns Bairamovs vēstīja, ka procesi uguns pārtraukšanas vienošanās ietvaros saskarsmes līnijā Karabahā pagaidām nav sākušies, jo nav panākti noteikumi tā īstenošanai.
"Jo Armēnija kārtējo reizi izmantojusi provokāciju. Šodien pulksten 12 bija jāiestājas pamieram, taču Armēnija mēģināja uzbrukt un saņēma atbildi," teica Bairamovs brīfingā sestdien.
Savukārt Armēnija apsūdzēja Baku par apšaudēm Gadrutā.
"Karabahas Aizsardzības armijas vienības pārtrauc pretinieka uzbrukumus dienvidu flangā. Azerbaidžānas BS apšauda Gadrutas pilsētu," Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepaņana uzrakstīja Facebook.
Armēnijas ĀM paziņoja, ka darbs ar mērķi īstenot Maskavā panākto vienošanos turpinās pa visiem diplomātiskajiem kanāliem.
Pārrunas Maskavā
Piektdien Maskavā notika Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru – Zograba Mnacakaņana, Džeihuna Bairamova un Sergeja Lavrova sarunas. Mnacakaņans un Bairamovs ieradās Maskavā piektdien pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma.
Pārruna Tās ilga vairāk nekā desmit stundas, līdz puses panāca vienošanos. Tā satur četrus punktus konflikta noregulēšanai. Cita starpā puses pasludināja uguns pārtraukšanu no 10. oktobra pl. 12:00 humanitāriem mērķiem – karagūstekņu un citu aizturēto personu, kā arī bojāgājušo mirstīgo atlieku apmaiņai.
Situācijas saasināšanās Karabahā
Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.
Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.
Situācija Kalnu Karabahā kārtējo reizi saasinājās 27. septembrī. Azerbaidžāna ziņoja, ka Armēnijas spēki esot apšaudījuši tās pozīcijas un apdzīvotās vietas pie saskares līnijas, un paziņoja par pretuzbrukumu. Savukārt Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānas spēkus par uzbrukumu pašpasludinātajai republikai.
Krievijas, ASV un Francijas līderi aicināja konflikta puses pārtraukt sadursmes un nekavējoties sēsties pie pārrunu galda. Turcija apsolīja Azerbaidžānai jebkādu atbalstu.
Konflikta laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākas reizes sarunājās pa tālruni ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašiņanu un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu. Krievijas valsts vadītājs pauda gatavību atbalstīt miermīlīgu risinājumu Kalnu Karabaha problēmai, tostarp arī EDSO Minskas grupas formātā.
