RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Krievijas liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis ir pārliecināts: bez Krievijas klātbūtnes Dienvidkaukāzā Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu atrisināt neizdosies, vēsta RIA Novosti.
"Mums visiem vajag draudzēties, nevienam nekāds karš nav vajadzīgs. Tomēr risinājums Dienvidkaukāzā ir tikai viens. Krievijas klātbūtne. Ja tur būs Turcija, armēņiem būs slikti. Ja armēņiem palīgā nāks kāds cits, ne Krievija, slikti būs Azerbaidžānai. Vajadzīga neitrāla puse, bet tie ir tikai krievi," Žirinovskis konstatēja savā Telegram kanālā.
Viņš piebilda: ja risināt problēmu kardināli, miers iestāsies tikai gadījumā, ja Armēnija un Azerbaidžāna pēc pašu vēlēšanās iestāsies Krievijas sastāvā, vai Kalnu Karabahā būs pārvalde no Maskavas.
"Tas varētu būt armijas bāzes formāts vai vienkārši civilā pārvalde. Vēl viens variants: Kalnu Karabaha būs neatkarīga no visām kaimiņvalstīm, tomēr tur būs Krievijas militārais kontingents, un neviens tai neuzdrošināsies uzbrukt un pieprasīt pievienošanu kādai no valstīm," uzskata Žirinovskis.
KLDP līderis uzsvēra, ka viņa ierosinājums paredz tikai brīvprātīgus lēmumus.
"Apsēdieties kaut kur kopā. Pirmajā ēdienā paēdiet armēņu hašu, otrajā – azerbaidžāņu ļuļa kebabus, uzdzeriet virsū krievu dzērveņu kompotu ar tostu par mieru. Mēs taču visi šodien esam cilvēciski saistīti," atgādināja Žirinovskis.
27. septembrī Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka armēņu karavīri esot apšaudījuši apdzīvotās vietas saskarsmes līnijā Karabahā. Saskaņā ar šiem datiem, ir bojāgājuši civiliedzīvotāju un karavīru vidū. Armēnijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka Karabaha saskārusies ar uzlidojumiem un raķešu apšaudēm".
Erevāna ziņoja, ka Baku "sākusi uzbrukumu" Karabahas virzienā. Neatzītā Kalnu Karabaha republika informēja, ka tās teritorijā apšaudītas apdzīvotās vietas, arī galvaspilsēta Stepanakerta. Varasiestādes ieteica iedzīvotājiem patverties un vēlāk izsludināja karastāvokli un mobilizāciju.
Karastāvokli un vispārēju mobilizāciju izsludināja arī Armēnija. Valsts tieslietu ministra bijušais vietnieks, Karabahas tiesībsargs Rubens Melikjans pastāstīja RIA Novosti, ka Armēnijā pirmo reizi izsludināta vispārēja mobilizācija. Azerbaidžānas prezidents apstiprināja karastāvokļa un komandantstunda ieviešanu vairākās republikas pilsētās un reģionos, kā arī izsludināja daļēju mobilizāciju.
Virkne valstu, arī Krievija un Francija aicināja puses ievērot savaldību. Turcija informēja, ka sniegs Azerbaidžānai jebkādu atbalstu, ko tā pieprasīs, ņemot vērā situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.
Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.
Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.
