RĪGA, 7. oktobris – Sputnik. Katru gadu Liepājas bērnudārzos un skolās tiek atklāts vairāk nekā pustūkstoša bērnu iztrūkums, kuriem būtu jāmācās pilsētas izglītības iestādēs, vēsta Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".
Dati par visiem Latvijas skolas vecuma bērniem tiek apkopoti vienotā reģistrā. Četras reizes gadā pašvaldības saņem ziņas no šī reģistra un meklē bērnus, kuri nav nevienas mācību iestādes uzskaitē.
Liepājas Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Dace Liepa pastāstīja, ka pašlaik pilsētā trūkst 620 bērni, kas ir vecāki par 5 gadiem. Kopš 2008. gada šis skaitlis ne reizi nav nolaidies zemāk par 500. Parasti, šie bērni ir dzīvi un veseli, vienkārši viņi dzīvo un mācās ārzemēs, taču atsevišķos gadījumos pazūd bezvēsts kopā ar pieaugušajiem.
"Pērn mums bija 20 cilvēki, kurus mēs nekādā veidā nevaram atrast! Mani kolēģi, policija, viņi staigā pa adresēm, skatās – nu nav šo cilvēku, un nav neviena, kurš varētu pateikt: "Jā, es zinu, viņi aizbrauca." Esmu pilnībā pārliecināta, ka arī viņi ir ārzemēs, vienkārši nav kas pasaka, ka viņi ir aizbraukuši," uzskata Dace Liepa.
Pēdējā laikā reemigrācija notiek nedaudz aktīvāk, nekā agrāk, un arī Liepājā atgriežas daudz ģimeņu, lai gan, protams, nebūt ne visas.
"Gandrīz katrā skolā ir tādi, kas atbraukuši. Bet es nevaru pateikt, ka tas ir "ak, tagad visi atgriezīsies". Diemžēl, šī tendence, ka cilvēki dzīvo ārzemēs, ka viņi brauc prom, tā paliek, nekas nemainās. Bet es vēl gribu teikt, ka, ja te viņiem ir dzīvoklis, viņi ir deklarēti šeit, viņi nevēlas pāraut šo saikni. Un man gribas ticēt, ka cilvēki, laikam, domā, ka viņi atbrauks atpakaļ," atzina Liepa.
Saskaņā ar likumu, viena gada garumā pēc ģimenes aizbraukšanas bērnam tiek saglabāta vieta skolā, gadījumam, ja vecāki pārdomās un gribēs atgriezties. Liepājas 5. vidusskola ir lielākā pilsētā, šogad tajā mācās gandrīz 1200 skolēnu.
"Šobrīd mums tādi ir 9, divi vēl no pagājušā gada ir, kuri aizbrauca kaut kad decembrī, un septiņi aizbrauca šogad. Pēdējos gados, kaut kur gadus piecus, tā tas arī ir – 9, 12, 8, tā tas turas," pastāstīja skolas direktore Inta Korņējeva.
Pēc viņas sacītā, vecāki ārkārtīgi reti aizmirst informēt skolu par ģimenes aizbraukšanu, taču reizi gadā divos tas tomēr notiek. Bet klases audzinātāji ātri vien noskaidro, kas noticis.
Katru gadu 5. vidusskolā atnāk 7-10 bērni, kuri atgriezušies pēc mācībām ārzemju skolās.
"Šobrīd mums ir divi bērni no Vācijas, kuri pagaidām nerunā latviski. Mēs mācām viņus papildus, un viņi paši mācās, kad ir kolektīvā. Sākumā tas ir grūti, bērni iet uz konsultācijā, mēs pasniedzam viņiem fakultatīvās nodarbības latviešu valodā. Visnotaļ ātri viņi pielāgojas skolā, 2-3 mēneši – un viņi mācās kā visi bērni. Vecvectēvs vai vecvecmāte bija no Latvijas, un tagad [ģimene] atgriezās. Bet tas arī ir netipiski, šādu bērnu nav daudz. Man ir informācija, ka vēl viena ģimene vēlas no Vācijas atgriezties atpakaļ, taču pēc Jaunā gada," saka Inta Korņējeva.
Ģimenēm, kuras atgriezušās no Vācijas, 5. vidusskola ir visloģiskākā izvēle, jo tajā ir padziļināta vācu valodas apgūšana.
Dati par to, kāds bērnu iztrūkums Latvijas skolās ir šogad, būs zināmi decembrī.
