Eiropas Komisija pirmo reizi laidusi klajā pārskatu par likuma virsvadību ES, raksta Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Nekādu sensāciju dokuments neatnesa. Kā jau bija sagaidāms, lielāko porciju kritikas saņēma divas Austrumeiropas valstis, kas jau labu laiku sagādā Briselei pamatīgu migrēnu – Ungārija un Polija. Tās jau ierasti apsūdzētas par pieļāvīgu attieksmi pret korupciju, vārda brīvības pārkāpumiem un neatkarīgu tiesu trūkumu.
Varšava un Budapešta tādam pavērsienam bija gatavas. Dažas dienas iepriekš abu valstu ārlietu ministri paziņoja, ka tiek veidots institūts, kas nodarbosies ar tieši to pašu tēmu, kam veltīts EK pārskats – kontrolēs likuma virsvaras stāvokli Eiropas Savienībā.
Ungārijas premjerministrs pieprasīja pārskata līdzautores – EK priekšsēdētāja vietnieces vērtības un pārredzamības jautājumos Veras Jourovas – demisiju par Ungārijai nedraudzīgiem izteikumiem. Cita starpā viņa nosauca Viktora Orbana vadīto Ungāriju par "slimu demokrātiju".
Labi zināms, ka Polijai un Ungārijai izdevies ļoti ērti iekārtoties ES. No vienas puses, valsts saņem finansiālo atbalstu, kura mērogus kaimiņi var tikai apskaust. No otras puses, to suverenitātes līmenis ir neaizsniedzams pat daudziem vecajiem savienības locekļiem. Vārdu sakot, abas valstis dara, ko grib, sūta Briseli ar tās pretenzijām vienu māju tālāk un pie tam nekaunīgi pieprasa banketa turpinājumu – dāsnas dotācijas.
Tāds stāvoklis rada daudzu novērotāju neizpratni: kāpēc ES, kas jau sen asi kritizē abas valstis par to neatbilstību Eiropas demokrātiskajiem standartiem, tomēr nesper efektīvus soļus, lai mainītu situāciju, piemēram, nesoda renegātus ar naudiņu?
Atbilde ir vienkārša: tādu instrumentu nav. Pareizāk sakot, teorētiski tie ir, tomēr procedūras ir tik sarežģītas un prasa tik augsta līmeņa vienprātību, ka ir faktiski neiespējami pielietot tās praksē.
Toties tagad Budapeštai un Varšavai ir iemesls panervozēt. Patiesībā abu valstu straujie nesenie soļi rāda, ka tās lieliski apzinās, cik nelabvēlīga situācija veidojas.
Tuvākajā laikā Eiropai būs jāsadala līdzekļi no pandēmijā cietušo nacionālo ekonomiku atjaunošanai paredzētā palīdzības fonda. Jūlijā notika ES ārkārtas budžeta samits, kurā cita starpā tika panākta vienošanās par izmaksu piesaisti tiesiskas valsts standartu un Eiropas pamatvērtību ievērošanai.
Nesen Vācija, pašreizējā ES Padomes priekšsēdētāja, sagatavoja projektu par ekonomiskajām sankcijām ES dalībvalstīm par likuma virsvaras principa pārkāpumiem. Svarīga nianse – pārkāpumu fakts jāapstiprina "pietiekami tieši". Jādomā, ka Eiropas Komisijas publicētais pārskats tiks uzskatīts par pietiekami tiešu pārkāpumu apstiprinājumu.
Vārdu sakot, Polijai un Ungārijai patiešām draud izredzes zaudēt vērā ņemamu daļu saņemamo subsīdiju, tātad automātiski parādās jautājums par to reakciju tamlīdzīgos apstākļos.
Tomēr jāsaka, ka abu valstu nesenie asie izteikumi, ieskaitot solījumus pašiem pamācīt Eiropai demokrātiju un likuma virsvaru, liek manīt, kāda tā, domājams, būs: izredzes, ka Varšava un Budapešta nolieksies spiediena priekšā, izskatās nelielas. Daudz ticamāka ir gluži pretēja izeja – burtiski – izeja no Eiropas Savienības.
Tikai pavisam nesen kāda Eiropas Savienības locekļa aiziešana šķita absolūti neiedomājama, taču īsā laikā viss ir kardināli mainījies – gan politiskā, gan ekonomiskā, gan ideoloģiskā kontekstā.
Ungārija un Polija attīstās ārkārtīgi sekmīgi – labāk nekā daudzas citas valstis Eiropā. Abas prātīgi izmantojušas iespējas un finansiālo atbalstu, ko tām pusotru gadu desmitu sniegusi Brisele. Abām valstīm ir pamats domāt, ka bez Briseles tās nepazudīs. Toties ideja palikt ES sastāvā bez ierastā naudas pieplūduma tādos apstākļos ātri zaudē savu pievilcību.
Protams, Eiropas Savienībai vēl joprojām ir virkne iespēju finansiāli nodarīt pāri Varšavai un Budapeštai par brīvdomību. Taču galu galā Lielbritāniju tas neapturēja, pie tam Brexit, līdztekus daudziem citiem aspektiem, izgaisināja izstāšanās no ES psiholoģisko tabu un demonstrēja visai pasaulei, ka tas ir iespējams un pasaules gals pie tam neiestājas.
Pasaules politiskajā sistēmā turpinās strauja degradācija, ambiciozas lielvalstis sākušas cīņu par vietu uz zemes un sava statusa celšanu. Polija un Ungārija šajos procesos jau iesaistījušās, lai arī izmanto atšķirīgas stratēģijas. Starp citu, ar to saistīta virkne problēmu to attiecībās ar vienoto Eiropu.
Protams, rezultāts ir neprognozējams, tomēr variants "izdarīt un, iespējams, nožēlot" abu valstu tagadējai vadībai izskatās vēlamāks, nekā visu pamest, salikt rokas klēpī un kļūt par Rietumeiropas valstu paklausīgiem vasaļiem, jau iepriekš kapitulējot jaunajās ģeopolitiskajās sacensībās.
Tomēr ES nevar ļaut abām nekaunīgajām Austrumeiropas valstīm arī turpmāk nesodīti graut tās autoritāti. Tagad Brisele vienkārši ir spiesta abas jūtami sodīt, lai demonstrētu savu varu. Tomēr visnotaļ ticamās izredzes zaudēt vēl divus savienības locekļus nesīs smagu triecienu vienotajai Eiropai, tās svaram, iespējām un prestižam.
Tātad vēl nav nemaz zināms, kas galu galā nožēlos smagāk.
