RĪGA, 6. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija mainījusi ES reģionu klasifikāciju finansiālo dotāciju jautājumos budžeta veidošanai periodā no 2021. līdz 2027.gadam, vēsta Sputnik Lietuva. Lietuva izrādījusies sadalīta divos reģionos: centrālais (Viļņas) un rietumu. Tā kā galvaspilsētas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedzis 75% no vidējā rādītāja ES, tas netiks dotēts. Gluži pretēji, tagad Viļņai būs jāpalīdz Grieķijas ziemeļiem, Itālijas dienvidiem un spāņiem, kur IKP nesasniedz noteikto līmeni.
Briseles lēmums radījis paniku no Varšavas līdz Tallinai, radio Sputnik Lietuva pastāstīja Baltijas pētījumu asociācijas (Krievija) prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, profesors Nikolajs Meževičs.
"Salīdzinot Viļņas un Ziemeļgrieķijas gala patēriņu, var ar izbrīnu konstatēt, ka Viļņa dzīvo daudz bagātāk. Taču tam nav nekāda sakara ar Lietuvas dienvidaustrumu perifēriju – pie robežas ar Latgali Latvijā un Baltkrieviju. Lietuvas vidus daļā arī ir problēmas, teritorija uz ziemeļiem no Viļņas līdz Klaipēdai un Palangai tāpat ir visai depresīva. Valstij ir grūti īstenot efektīvu reģionālo politiku, ja tā ir finansiālās attiecībās ar Briseli," norādīja Meževičs.
Eksperts pauda, ka Brisele ņem vērā faktu – Lietuva 15 gadus ir ES sastāvā.
"Tuvojas psiholoģiskais punkts, kad Lietuva, tāpat kā Latvija, Igaunija un pat Polija tiek uzskatīta ne tikai par finansiālās palīdzības saņēmējiem, bet arī donoriem. Tas radījis paniku no Varšavas līdz Tallinai. ES patiešām ir ļoti daudz paveikusi Austrumeiropas valstu labā, ieguldījusi gigantiskus līdzekļus. Kaut kur tas ir devis ekonomisko efektu, kā Polijā, kaut kur tas nav izdevies, kā Latvijā. Vecajā Eiropā ir virkne reģionu – Grieķijā, Spānijā, Porugālē, kur dzīvo slikltāk nekā Baltijas galvaspilsētu subreģionos. Tātad Brisele, no sava viedokļa, rīkojas loģiski," paskaidroja Meževičs.
Eiropas Savienības nākamā budžeta projekts paredz subsīdiju būtisku samazināšanu Austrumeiropas valstīm. piemēram, nevienas Baltijas valstu iniciatīvas nav starp prioritārajiem projektiem, kas tiek finansēti no ES kopīgajiem līdzekļiem. Prognozes liecina, ka nākamajā septiņu gadu budžeta posmā Latvija nesaņems 13-20% no līdzšinējā dotāciju apjoma.
