RĪGA, 2. oktobris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons sarunā ar Latvijas valsts vadītāju Egilu Levitu savā vizītē Rīgā norādīja, ka dialogam ar Krieviju ir ļoti liela nozīme. Sarunas ar Maskavu ir vajadzīgas, lai meklētu kopīgus risinājumus, tas "nekaitēs Eiropas vēsturei", uzsvēra Makrons.
Latviešu mediji Makrona aicinājumu vienkārši ignorēja, atzīmēja Rīgas domes deputāts, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
"Latviešu presē atspoguļota tikai tā sarunas daļa, kas attiecās uz Baltkrieviju. Pie tam ziņu aģentūras informēja par Makrona aicinājumu, tomēr redakcijas to maksimāli noklusēja, jo tas neiekļaujas kopējā pasaules ainā, kādai jātic latviešu mediju lasītājiem," Mitrofanovs teica sarunā ar Sputnik Latvija.
Politiķis atzīmēja, ka Eiropa uzskata Krieviju par partneri, lai arī sarežģītu, ar kuru agrāk bija labas attiecības un tās atkal var uzlaboties nākotnē.
"Krievija Latvijas, Lietuvas un Polijas acīs ir ietekmes konkurents Austrumeiropā, un šeit nevar būt ne runas ne par kādām draudzīgām vai partnerattiecībām. Sakari ar Krieviju tiek mērķtiecīgi iznīcinātas jau pēdējos 30 gadus. Pie tam cieš ekonomika, taču valda uzskats, ka pieņemama jebkāda cena, ko nākas maksāt par attiecību saraušanu ar Krieviju," uzsvēra Mitrofanovs.
"Latvijas iedzīvotāju pienākums ir ticēt, ka tāda attieksme pret Krieviju paātrinās Krievijas valsts novājināšanos un sabrukumu, un tas ir vienīgais scenārijs, kas gandarītu Baltijas eliti. Tāpēc visi Parīzes un Berlīnes mēģinājumi mudināt Baltiju uzlabot attiecības ar Maskavu tiek noklusēti, ne tikai ignorēti. Te rodas plaisa starp ES lielākajām valstīm un to pašu Latviju to attieksmē pret Krieviju," teica politiķis.
Iepriekš Makrons noslēdza divas dienas ilgu vizīti Lietuvā un Latvijā. Viļņā Francijas prezidents tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu, premjeru Sauli Skverneli, kā arī bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku un apmeklēja bāzi Ruklā, kur dislocēti franču karavīri NATO kontingenta sastāvā. Rīgā Makrons tikās ar Egilu Levitu un premjerministru Krišjāni Kariņu.
