RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons savas oficiālās vizītes laikā Latvijā aicināja atjaunot dialogu ar Krieviju.
"Mēs neesam naivi, taču mums ir jāatjauno dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad ir nepieciešams," paziņoja Makrons savā paziņojumā presei Rīgas pilī otrdienas vakarā. Francijas prezidents uzsvēra, ka "dialogs ar kaimiņvalsti nenodarīs kaitējumu Eiropas vēsturei", un, pēc viņa sacītā, ir nepieciešams skatīties nākotnē.
Francijas prezidents atzīmēja, ka zina Latvijas un Krievijas vēsturiskās attiecības, pauda sapratni par to, ka viņa piedāvājums par dialoga uzsākšanas ar Krieviju nepieciešamību izraisīs jautājumus un komentārus. Taču viņš atzīmēja, ka vēlētos veidot stratēģisku dialogu, šajā kontekstā sniedzot abpusēju caurspīdīgumu, izpratni un "garantējot Latvijas drošību".
Dialogs ar Krieviju, pēc viņa sacītā, palīdzētu cīņā ar kiberdraudiem. Ir jāveido "drošības arhitektūra", uzsvēra Francijas prezidents, lai nostātos uz uzticības ceļa, kas nenotiek vienā dienā.
Pēc prezidenta Makrona sacītā, Baltijas valstīm un Francijai ir daudz kopīgu vēlmju un ambīciju, sevišķi Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas jautājumos.
Savukārt Latvijas prezidenta Egila Levita runa neiekļāva pieminējumu par dialogu ar kaimiņvalsti. Viņa uzstāšanās tostarp atzīmēja sekojošo: "Ar Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā mūsu attiecības ar Franciju guva jaunu kvalitāti. Ar Franciju daudzos jautājumos mums ir līdzīgs redzējums, kas ir balstīts kopīgās vērtībās un multilaterālisma garā. Mēs vizītes laikā pārrunāsim drošības izaicinājumus Eiropai…
Latvija augstu novērtē Francijas kareivju dalību Lietuvā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tā stiprina visa Baltijas reģiona drošību. Mēs pārrunāsim, kā stiprināt transatlantiskās saites un reizē palielināt Eiropas spējas alianses darbībā.
Mēs pārrunāsim Eiropas Savienības attiecības ar tās kaimiņu reģioniem. Mums konsekventi jāiestājas par Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un jābūt solidāriem ar baltkrievu tautu tās cīņā par demokrātiju.
Mēs pārrunāsim digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu platformu ietekmi uz demokrātiju, uz sabiedriskās domas veidošanās procesu un dezinformācijas fenomenu, kas tagad, digitalizācijas laikmetā, uzņēmis jaunus apgriezienus un rada jaunus izaicinājumus demokrātijai.
Esmu gandarīts, ka Latvija kopā ar Franciju un Lietuvu vienojusies par kopīgu paziņojumu par demokrātijas aizsargāšanu. Francijas prezidenta vizītes laikā mūsu ārlietu ministri parakstīs dokumentus par Francijas un Latvijas sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī par prioritātēm mūsu stratēģiskās partnerības rīcības plānā līdz 2022. gadam."
