Vašingtona pieprasa mainīt dokumentu, Maskava nevēlas neko grozīt. Par to, kur slēpjas problēmas būtība, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova un Sofja Meļņičuka.
"Nedzirdam reakciju"
"Aktuālākais jautājums, ko var un vajag risināt operatīvi, protams, ir Krievijas un ASV Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu, kura termiņš beidzas 2021. gada februārī, pavisam drīz. Mēs turpinām šādas pārrunas ar partneriem ASV," KF prezidents Vladimirs Putins konstatēja ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijas atklāšanā.
Krievijas prezidents aicināja valstis ievērot savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēršanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no partneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.
Arī Antoniu Guterrešs ne vienu vien reizi ieteicis pagarināt NEW START. Savukārt uz ASV prasību iesaistīt līgumā Ķīnu ANO ģenerālsekretārs reaģēja kritiski. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja ieteica amerikāņiem nepieļaut "lielu kļūdu".
Stratēģiskās drošības pamati
NEW START ir pamata dokuments kodoltehnoloģiju kontroles jomā. Parakstot to 2010. gadā, Maskava un Vašingtona apņēmās samazināt stratēģiskos arsenālus. Procesa aizsākumi meklējami jau 70. gadu sākumā, kad aukstā kara pretinieki noslēdza pirmo Līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu. Kopš tā laika šajā jomā pieņemti septiņi divpusēji līgumi.
ASV tos nekad nav apšaubījušas, taču Donalda Trampa prezidentūra stāvokli ir mainījusi. Baltā nama saimnieks cenšas pielāgot līgumus mūsdienu situācijai, un jaunas bruņošanās sacīkstes perspektīva viņu nebiedē.
Lēmumu par izstāšanos no INF 2019. gada augustā ASV pamatoja ar pretenzijām pret Krieviju. Galvenā no tām: Maskava it kā esot izmēģinājusi dokumentā aizliegtu raķeti SSC-8 (Krievijas klasifikācijā – 9M729). Saprātīgus pierādījumus saviem argumentiem amerikāņi nesniedza.
Tiesa, neformālās sarunās viņi atzina: problēmu nerada Maskavas soļi. Pentagonam radušās aizdomas, ka Ķīna radījusi maza un vidēja darbības rādiusa raķeti, un tas pieprasīja, lai ĶTR pievienotos pārrunām par stratēģisko bruņojumu. Pekina šo vēlmi ignorēja.
2020. gada maijā ASV izstājās no Atvērto debesu līguma un atkal apsūdzēja Maskavu – sak, krievi liekot šķēršļus inspekcijas lidojumiem. KF Aizsardzības ministrija apsūdzības atspēkoja. Resors uzskata, ka amerikāņi plāno aktīvāk apgūt kosmosu, bet līgums viņiem saistīja rokas.
Kodolparitāte
"ASV un NATO rada bažas tas, ka Ķīna strauji attīsta kodolprogrammu. Šķiet, ķīnieši plāno šajā jautājumā panākt paritāti ar Vašingtonu un Maskavu," vasarā paskaidroja ASV speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs.
Vašingtona ir neapmierināta arī ar to, ka NEW START neierobežo Krievijas taktiskā kodolpotenciāla palielināšanos. Bilingslijs zemu novērtēja arī pašreizējo stratēģiskā bruņojuma verifikācijas mehānismu.
Diskusijas sākās, tomēr amerikāņi izvirzīja kārtējos noteikumus. "ASV prasa iekļaut sarunā Krievijas jaunāko bruņojumu – tā jau ir klauvēšana atvērtās durvīs," paziņoja Krievijas ministrs.
Labs piedāvājums
Sarunu otrais raunds noslēdzās septembrī bez progresa. ASV ir jauna prasība – pieņemt papildu pamata vienošanās.
Tajās amerikāņi iesaka iekļaut ne tikai stratēģiskos, bet arī taktiskos kodolarsenālus. Vienīgā piekāpšanās – Vašingtona piekritusi pagaidīt ar Ķīnas iekļaušanu pārrunu procesā.
"Mēs izteicām Krievijai labu piedāvājumu," apgalvoja Bilingslijs.
Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava pagarinās līgumu tikai tā pašreizējā redakcijā. Līguma termiņš beidzas jau pēc dažiem mēnešiem, un nav laika neko mainīt. Resors atzīmēja, ka saskaņošanas procesu ievilcinājuši paši amerikāņi.
"Ja ASV ir gatavas izstrādāt kaut ko jaunu uz interešu līdzsvara pamata, darījums būs iespējams. Tomēr būs vajadzīgs laiks," situāciju komentēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
"ASV cenšas iegūt privilēģijas"
"Alternatīvu nav daudz: vai nu pagarināt NEW START bez grozījumiem, vai atteikties no tā galīgi," uzskata speciālists bruņojuma kontroles problēmu jautājumos Jevgeņijs Mjasņikovs.
Viņš uzskata, ka līguma lielākā vērtība ir stratēģiskā bruņojuma verifikācijas sistēma. "Agrāk bija grūti kontrolēt vienam otra darbības. Puses ņēma vērā sliktāko scenāriju, tāpēc spriedze auga. Ja sistēma sabruks, pastāv risks, ka pagātne atkārtosies," brīdināja eksperts.
Jauno tehnoloģiju un starptautiskās drošības centra programmas direktors Vadims Kozjuļins nešaubās: līgums tiks pagarināts. ASV prasības viņš uzskata tikai par spēli ar augošām likmēm.
"Tramps ir savā ampluā: pirms darījuma noslēgšanas vēlas izkaulēt lielāku skaitu privilēģiju. Tomēr laika gandrīz vairs nav, un amerikāņi izšķirsies par pagarināšanu. Jaunie noteikumi ir tālāku pārrunu priekšmets. Turklāt Krievijai ir ierosinājumi par taktisko kodolarsenālu un amerikāņu bruņojumu Eiropā," sprieda eksperts.
Viņš atgādināja, ka NEW START neattiecas uz bezpilota sistēmām, lai arī tās var uzskatīt par kodolieroču nesējiem.
"Bezpilota lidaparāti raisījuši virkni jautājumu no Krievijas puses. Pēc būtības, tā ir tā pati spārnotā raķete – vairākkārtējās izmantošanas dēļ tā rada nopietnu risku. Tomēr sarunās par NEW START Maskava šo tēmu neforsē," piezīmēja Kozjuļins.
Viņš uzskata, ka kontroles sistēmas saglabāšana patlaban pārsvarā atkarīga no ASV. Ja Vašingtona piekritīs dialogam, perspektīvā līgumam varētu piesaistīt Ķīnu, Franciju, Lielbritāniju, Indiju un Pakistānu – valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči.
