RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Amerikāņi gatavojas izsludināt jaunas sankcijas saistībā ar "Ziemeļu straumi 2", tikmēr paši kļuva par lielākajiem Krievijas naftas importētājiem. Kā atzīmēja viens no vadošajiem analītiskajiem izdevumiem, šāda pozīcija ir liekulīga un derētu aizliegt piegādes no Krievijas. Taču kas tāds diez vai ir iespējams: tādā gadījumā apstāsies NPR, kuras strādā ar mazutu, raksta RIA Novosti Nataļja Dembinska.
Lielākais patērētājs
Kongress grasās uzlikt ierobežojumus Eiropas kompānijām, kuras ir saistītas ar projektu "Ziemeļu straume 2". Tas jau ir izraisījis kritikas vilni Vācijā. Berlīne pat piedraudēja ar atbildes sankcijām.
Un, kā norāda ietekmīgais amerikāņu analītiskais izdevums The National Interest (NI), šāda reakcija ir absolūti izskaidrojama: Vašingtonas liekulība ir acīmredzama. Šogad ASV izgājušas līderos starp Krievijas jēlnaftas importētājiem, iepērkot 12% no visa eksporta.
Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes (EIA) datiem, pirmajā pusgadā Savienotajām Valstīm no Krievijas piegādāts vairāk nekā 9 miljoni tonnu naftas produktu (68 miljoni barelu) – tas rekords 16 gadu laikā.
Liekulīgā pieeja
Iestādē precizē: formāli Savienotās Valstis ir otrajā vietā, jo Nīderlande iegādājās 12,19 miljonus tonnu. Taču šī valsts ir tranzīta valsts. No turienes naftas produkti tiek nosūtīti uz citām valstīm. Savukārt Amerika iegādājas naftu pārstrādāšanai savā teritorijā, un te Vašingtona ir ārpus konkurences.
Izdevums piedāvā šādu izeju: ar likumu aizliegt Krievijas importu. Piemēram, Kongress varētu ieviest finanšu sankcijas pret tām kompānijām, kuras nodrošina šīs piegādes.
Taču kā lai to īsteno praksē, paliek absolūti nesaprotami, jo pateicoties savām sankcijām pret trešajām valstīm amerikāņi ieslīka dziļā atkarībā no Krievijas izejvielas. Un oficiāli atzina to jau pērn.
Nav alternatīvas
Krievija bija vien sestais jēlnaftas piegādātājs ASV. Savukārt 2020. gada februārī izgāja otrajā vietā, priekšā atstājot vienīgi Kanādu. Amerikāņiem, paliekot bez mazuta no Venecuēlas un saskaroties ar strauju importa kritumu no Irānas, nācās steigšus meklēt alternatīvus piegādātājus.
Problēma tajā, ka vairāku naftas pārstrādes uzņēmumu tehnoloģija neļauj izmantot vieglo naftu no Permas baseina un Rietumteksasas. Vissmagākajā stāvoklī izrādījās Meksikas līča un Austrumu piekrastes NPR.
Šīs rūpnīcas ir projektētās sēra šķirņu izmantošanai, tādēļ vieglā nafta ir jāsajauc ar smago naftu, ko agrāk iepirka Venecuēlā. Taču pērnā gada janvārī Donalds Tramps ieviesa sankcijas pret Karakasu. Rezultātā Venecuēlas eksports saruka par 32% - līdz 1,001 miljonam barelu diennaktī.
Amerikas NPR parādījās apstāšanās perspektīva izejvielas trūkuma dēļ. Lai izvairītos no katastrofas, amerikāņi pārslēdzās uz Krievijas "Urals" un metās aktīvi iepirkt Krievijas mazutu.
Pērn Savienotās Valstis importēja no Krievijas 11 miljonus tonnu mazuta – divas reizes vairāk, nekā 2018. gadā.
"Tas palīdzēja kompensēt augstās sēru saturošās degvielas piegāžu izbeigšanu no Venecuēlas," konstatēja amerikāņu kompānijas Vortexa analītiķi.
Par alternatīvu varēja kļūt nafta no Saūda Arābijas, kas ir tuva pēc ķīmiskā sastāva, taču tur nevēlējās palielināt ieguvi. Rezultātā ekonomika pastūma malā politiku – amerikāņi vērsās pie krieviem.
Neskaitot piemērotās īpašības, Krievijas izejvielai bija pievilcīga cena. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, "Urals" marka janvārī-jūlijā kotējās vidēji 40,34 dolāru līmenī par barelu, kamēr pērnā gada janvārī-jūlijā – 65,27 dolāru līmenī par barelu.
Turklāt ievērojami samazinājās pārvadājuma maksa. Savukārt līdz ar iziešanu no karantīnas degvielas pieprasījums pieauga – cilvēki atkal brauc ar automobiļiem un lido ar lidmašīnām.
Īsāk sakot, Amerikas NPR nekas cits neatlika, kā vien pirkt Krievijas smago naftu. Tam netraucēja nedz starpvalstu attiecību pasliktināšanās, nedz neskaitāmās sankcijas, kuras Vašingtona ieviesa pret Maskavu. Šajā fonā centieni ar visiem spēkiem nosmacēt "Ziemeļu straumi 2" izskatās arvien paradoksālāk.
