Vienlaikus Vašingtona visiem spēkiem cenšas apturēt "Ziemeļu straumi 2", lai nepieļautu Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem. Kāpēc amerikāņi paši tiem pievērsušies? To portālā RIA Novosti centās noskaidrot Nataļja Dembinska.
Rekordliels eksports
Laika posmā no šī gada janvāra līdz jūlijam, pārdodot naftas produktus ASV, Krievija nopelnījusi 2,2 miljardus dolāru – par to liecina Federālā muitas dienesta dati. Pāri okeānam aiztransportēti vairāk nekā 7,46 milj. tonnu – 12% kopējā eksporta. Lielāko apjomu nopirkusi Nīderlande (12,19 milj. t), amerikāņi ieņem otro vietu, trešajā – Malta ar 4,4 milj. tonnu.
Pie tam Nīderlande un Malta ir tranzīta centri, no turienes naftas produkti nokļūst citās valstīs. tātad faktiski eksports uz ASV varētu būt vēl lielāks, jo FMD neņem vērā tādas piegādes.
Patiešām, saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes (EIA) ziņām, Krievijas naftas imports uz ASV gada pirmo piecu mēnešu laikā gandrīz sasniedzis 68 miljonus barelu – nepilnus 9,3 milj. tonnu. Tas ir vairāk, nekā FMD dati par sešiem mēnešiem, jo EIA fiksē nevis nosūtīšanas valsti, bet gan ražotāju.
Bez tam jūlijā amerikāņi palielināja mazuta iepirkumus Krievijā – par 16% salīdzinājumā ar jūniju.
Nav, ko likt vietā
Lieta tāda, ka ASV pašas atņēmušas sev iespēju iepirkt smago naftu no Venecuēlas, bet tehnoloģija daudzos naftas pārstrādes uzņēmumos neļauj izmantot tikai vieglo naftu, kas nāk no Permas baseina un Rietumteksasas. Tā ir jāsajauc ar smago naftu, ko agrāk pirka Dienvidamerikā. Tomēr Tramps ieviesa sankcijas pret Venecuēlas valsts kompāniju PVSDA, un NPR sākās nopietnas grūtības ar izejvielām.
Smagākais stāvoklis ir rūpnīcām Meksikas līča krastā un austrumu piekrastē, ieskaitot Citgo Petroleum, Valero Energy, Chevron.
Alternatīvu varētu dāvāt nafta no Saūda Arābijas, kam ir līdzīgs ķīmiskais sastāvs, taču valsts atteicās palielināt ieguvi. Rezultātā ekonomika pabīdīja malā politiku – nācās vērsties pie Krievijas.
"Vašingtona dara visu iespējamo, lai neļautu "Gazprom" pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus. Taču tas nekaitē sadarbībai, ja ekonomiskā intereses sakrīt," atzīmēja Aleksandrs Razuvajevs, informācijas un analīzes centra "Alpari" vadītājs.
"Nesenie ģeopolitiskie notikumi pasaulē pārdalījuši naftas tirgu par labu Krievijai, jo ASV atteikušās no piegādēm no divām citām valstīm un noteikušas tām sankcijas. Tātad Urals ir vienīgā pieejamā smagā šķira," apstiprināja Aleksandrs Dužņikovs, viens no kompānijas "A3F Group" dibinātājiem.
Krievijas izejvielai ir ne tikai piemērotas īpašības, bet arī pievilcīga cena. Saskaā ar Finanšu ministrijas datiem, Urals markas nafta janvārī-jūlijā vidēji kotējās par 40,34 dolariem par parelu, bet šajā periodā gadu iepriekš – 65,27.
Būtiski samazinājušās arī frakts izmaksas, bet līdz ar karantīnas noslēgumu pieaudzis degvielas patēriņš –cilvēki sākuši biežāk izmantot automašīnas un lidmašīnas.
Krīze nozarē
Naftas cenu lejupslīdes rezultātā urbšānas iekārtu skaits ASV sasniedzis minimālo rādītāju ilgu gadu laikā. Naftas vads "Dacota Access" ir slēgts ekoloģijas normatīvo aktu pārkāpumu dēļ.
Ieguve sarukusi līdz 11,1 miljonam barelu dienā. Pie tam lejupslīde skārusi produktīvākos slānekļa baseinus ASV – Permas, Iglfordas, Bakena, Niobroma, Anadaras, Apalaču un Heinsvilas baseinus. 11. augustā EIA prognozēja, ka ražošanas vidējā jauda šogad sastādīs 11,26 miljonus barelu dienā, bet 2021. gadā – 11,14 milj. Līdz decembrim amerikāņi nodrošinās lielāko ieguldījumu pasaules naftas piegādes ierobežošanā, paredz EIA.
Saskaņā ar Haynes & Boone datiem, kopš janvāra bankrota procedūru sākušas 36 naftas un gāzes kompānijas, kuru kopējais parāds sastāda apmēram 25,2 miljardus dolāru. Starp tām ir viens no lielākajiem slānekļa uzņēmumiem - "Whiting Petroleum", kā arī "California Resources" un nozares pionieris — "Chesapeake Enеrgy". Jūnijā vēl viens liels ražotājs – "Extraction Oil & Gas", kam neizdevās laikus nomaksāt parāda procentus, vērsās tiesā bankrota lietā.
Saskaņā ar "Rystad Energy" vērtējumu, līdz gada beigām gandrīs pusotrs simts amerikāņu naftas un gāzes kompāniju pasludinās savu ekonomisko sakāvi. Slānekļā ieguve var kristies zem pieciem miljoniem barelu diennaktī. Galu galā, prognozēja "ShaleProfile Analytics", nozare saruks par trešo daļu ražošanas jaudas.
