RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Bankas ir gatavas piešķirt vairāk kredītu, taču uzņēmumu loks, kuri atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, ir ierobežots, pastāstīja Latvijas Radio Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Pirmajā pusgadā, kuru lielā mērā ietekmēja koronavīrusa krīze, kopējais kredītportfelis palielinājies par 0,9%. Pēc Bajāres sacītā, no vienas puses, tas nav daudz, taču, ņemot vērā kopējo situāciju, tas ir neslikts sasniegums. Bankas vēlas kreditēt uzņēmumus, taču daudzi potenciālie pieteicēji neatbilst stabila aizņēmēja statusam. Lai uzņēmuma finanšu stāvoklis būtu stabils, tam ir jābūt rezervei 10-20% apmērā no naudas plūsmas, jābūt spējīgam atgriezt aizdevuma pamatsummu un firmas kapitālam jābūt ap 25% no kopējās summas.
Latvijā ir vairāk nekā 105 tūkstoši uzņēmumu, taču 64% no tiem apgrozījums gadā nesasniedz 50 tūkstošus eiro, un tikai 6% gada apgrozījums pārsniedz miljonu eiro. Bajāre uzsvēra, ka bankas kreditēšana ir nopietni ierobežota ar ēnu ekonomikas apjomu Latvijā.
"Noziedzīgi iegūti līdzekļi veido ļoti lielu īpatsvaru. Nenomaksātos nodokļos tie ir apmēram 500 miljoni eiro gadā, un korupcijā tie arī diemžēl ir ap 500 miljoniem eiro gadā.
Nākamais aspekts, kuru vajadzētu papētīt dziļāk un atrast risinājumus, ir maksātnespējas efektivitāte. Diemžēl 59% juridisko personu procesu beidzas ar izziņu par mantas neesamību. Tas tiešām ir ļoti būtisks rādītājs tajā brīdī, kad banka vērtē, kam un ko aizdot," uzsvēra Bajāre.
Swedbank Latvijas filiāles valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis atzīmēja, ka šobrīd ir piemērots brīdis iesniegt pieteikumu kredīta saņemšanai.
"Visas vēsturiskās problēmas ir izstrādātas, bilances ir spēcīgas. No banku perspektīvas problēma ir tā, ka trūkst kreditējamo. Mūsu portfelis ir pozitīvs, un mēs gribam kreditēt, bet pieprasījuma puse, var teikt, ka ir piecgades zemākajā punktā. Lai arī runājot un tiekoties ar uzņēmējiem, šis daudziem ražotājiem un eksportētājiem ir bijis labākais gads, kāds ir bijis, viņi tomēr visi ir diezgan piesardzīgi, neaizņemas un lielas investīcijas neplāno," paskaidroja Rubenis.
Saskaņā ar viņa prognozēm, projekts Rail Baltica un Eiropas finansējums, kuram ir jāpalīdz Latvijas ekonomikai atgūties no koronavīrusa krīzes, spēs palielināt uzņēmēju vēlmi pieaudzēt investīcijas un attīstīties.
"Mēs ar makroekonomikas ekspertiem runājām, ka tuvākajos divos trīs gados pat pastāv pārkaršanas riski. Bet es teiktu tā – skats ir pozitīvs, mēs esam uz izaugsmes viļņa.
Banku pusē ir apetīte kreditēt, un pieprasījuma puse lēnām atgriežas. Cerams, ka stimuli pieprasījumu palīdzēs aizvien audzēt," atzīmēja Rubenis.
Saskaņā ar Latvijas Bankas jūlijā veikto pētījumu, vietējām bankām ir visaugstākās kredītlikmes eirozonā. Tam var būt ilgtermiņa efekts un tas var bremzēt ekonomikas atkopšanos.
Reinis Rubenis šādiem secinājumiem nepiekrīt. Viņš uzskata, ka ražošanas uzņēmumu attīstību bremzē ne tik daudz augstās kredītlikmes, cik zema darbaspēka pieejamība, tā nepietiekamā kvalifikācija un pieprasījuma faktors eksporta tirgos.
