RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Bankas Latvijā strādājošās bankas nav konstatējušas pieprasījuma pieplūdumu no Baltkrievijas uzņēmējiem, kuri vēlētos atvērt bankas kontu un sākt darbību, un arī nākotnē izmaiņas arī nav prognozējamas.
Latvija ir atvērusi durvis baltkrievu uzņēmējiem un aicinājusi pārcelt savu darbību pie mums, tomēr banku pusē piesardzība pret jauniem klientiem nav zudusi, stāsta portāls lsm.lv. Augstie drošības standarti saglabājas, un baltkrievu uzņēmumiem un privātpersonām kā nerezidentiem nāksies pierādīt saikni ar Latviju un naudas izcelsmi.
Aptuveni pirms nedēļas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informēja par īpašu kampaņu ar mērķi piesaistīt augsta līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas speciālistus no Baltkrievijas: speciālistu komandai operatīvi jāapstrādā uzņēmēju pieteikumi, jāpiedāvā iespējami risinājumi, piemēram, termiņuzturēšanās atļaujas kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem. LIAA direktors Kaspars Rožkalns pastāstīja, ka šajā laika posmā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem un desmit no tiem jau ir pieņēmuši lēmumu par daļēju vai pilnīgu savas darbības pārcelšanu uz Latviju.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka valsts vēlme piesaistīt uzņēmumus no Baltkrievijas ir apsveicama, bet iespējami šķēršļi.
"Tas ir tas, kas ir saistīts ar bankām. Kādā veidā baltkrievu uzņēmumi kādā no Latvijas bankām varētu atvērt kontu un kā pēc tam darboties ar NVS klientiem," norādīja Bāliņa.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka valstij ir jāpieturas pie tiem standartiem, ko ieviesa saistībā ar nelegālu finanšu līdzekļu plūsmas apkarošanu. Pēdējā gada laikā Latvija ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai finanšu sektors neiekļūstu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".
Pavisam citādi ir tad, ja baltkrievi Latvijā iegūst patvēruma meklētāja statusu.
"Ja cilvēki šeit iegūst, piemēram, patvēruma meklētāja statusu un ilgstoši šeit uzturēsies, tad tas var viņiem būt arī par legālu pamatu atvērt kontu mūsu bankās. Jā, šobrīd problēmas bankās atvērt kontus ir nerezidentiem, bet patvēruma meklētājs tad no adreses viedokļa kļūs par Latvijas rezidentu un spēj šeit atvērt bankas kontu," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Latvijas Radio aptaujāja vairākas bankas un noskaidroja: vismaz pagaidām nav lielas intereses no Baltkrievijas privātpersonām un uzņēmumiem atvērt kontu Latvijas bankās.
Swedbank pārstāvis Jānis Krops pastāstīja, ka viņa banka nesadarbojas ar klientiem, kam nav saskarsmes ar Eiropas Savienību vai Eiropas ekonomisko zonu.
"Un tāpēc šeit mēs varam runāt par Baltkrievijas uzņēmumu kontu atvēršanu tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir pārstāvniecības Latvijā, bizness Latvijā un viņi var pamatot, kāpēc viņiem vajag tieši Latvijā kontu. Ja šis uzņēmums darbojas tikai Baltkrievijā un pagaidām Latvijā nav neko sācis īsti darīt un tikai teorētiskā līmenī plāno, tad kontu nebūs nemaz tik viegli atvērt. Tas tāpēc, ka būs jāpamato naudas izcelsme, gan arī jāiziet klientu pārbaude, kā likums noteicis. Vēl papildus jāņem vērā bankas iekšējais riska līmenis," skaidroja Krops.
Luminor bankā pagaidām īpaša interese no Baltkrievijas uzņēmumiem par konta atvēršanu Latvijā tāpat nav bijusi.
Līdzīga situācija ir arī SEB bankā.
"Arī neprognozējam, ka interese varētu būtiski pieaugt, jo arī pēdējā pusgadā šādu gadījumu skaits "SEB bankā" ir bijis ne vairāk kā pieci. Turklāt pārsvarā interese ir bijusi no privātpersonām, kurām ir saikne ar Latviju vai kuras ir pārcēlušās uz dzīvi Latvijā," pastāstīja SEB bankas pārstāve Elīna Neimane.
Viņa akcentēja, ka klientu izvērtēšana vidēji aizņem dažas dienas, bet tā notiek individuāli. Attiecībā uz Baltkrievijas uzņēmumiem atlaides netiek dotas. Bankas noskaidro, kāda ir uzņēmuma īpašnieku struktūra, kas ir patiesie labuma guvēji, kādā ir naudas izcelsme un klientu loks. Nerezidentiem – gan Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām – jāpamato sava saikne ar Latviju.
Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.
Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.
