RĪGA, 6. septembris – Sputnik. Nesen Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izglābis divus sēņotājus Jelgavas un Daugavpils novados, vēsta jauns.lv.
Palīdzība bija vajadzīga sēņotājiem Jelgavas novada Elejas pagastā un Daugavpils novada Līksnas pagastā. Sēņotāji devušies mežā, tomēr nav varējuši saviem spēkiem izkļūt no tā. Meklējumu vietā ieradās glābēji, kuri īsā laikā atrada pazudušos un evakuēja no meža uz apdzīvotajām vietām.
VUGD atgādina, ka pirms pastaigas mežā rūpīgi jāpārdomā visi drošības pasākumi. Ja radusies neparedzēta situācija, nekavējoties jāvēršas pie glābšanas dienesta.
Jāpiebilst, ka Dabas aizsardzības pārvalde informēja: saņemti pierādījumi tam, ka mežos mīt līdz 70 lāči.
Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis konstatēja, ka ķepaiņu skaits mežos pieaug ar katru gadu, tomēr to precīzs ksiats pagaidām nav zināms.
Līdztekus ziņām par tikšanos ar lāčiem mežā, aug arī lāču nodarītais kaitējums, ko visvairāk izjūt biškopji. 2018. gadā saņemt astoņi iesniegumi par izpostītām dravām, bet šogad līdz augusta beigām – jau 32, vēsta Mixnews.lv.
Iepriekš vēstīts, ka ķepaiņi Latvijā iejutušies labi un pat vairs nebaidās no cilvēkiem. Piemēram, augusta beigās sēņotāji Valkas rajonā sastapa mežā divus lācēnus, kuri rotaļājās meža pļaviņā. Pamanījuši cilvēkus, tie sāka sēņotājus vajāt, līdz tie iesēdās mašīnā.
Speciālisti brīdina, ka brūno lāču populācija būtiski pieaugusi, ņemot vērā Igaunijas spertos soļus.
Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.
Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un ametas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.
Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.
Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.
