RĪGA, 19. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Saeima pieņēma oficiālu rezolūciju, kurā nosaukusi Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas par nedemokrātiskām, un pieprasīja sarīkot republikā atkārtotu balsojumu. Taču ne mazāku interesi rada tas, ko teica Latvijas opozīcijas deputāti dokumenta pieņemšanas laikā.
Paziņojumu saistībā ar prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā Latvijas Saeima pieņēma vienbalsīgi. 80 - "par", pretinieku un atturējušos neizrādījās. Rezolūcijā atzīmēts, ka Baltkrievijai ir jāveic atkārtots balsojums, nodrošinot opozīcijai vienādas tiesības piekļuvei medijiem, savu uzskatu paušanai, aģitācijai un aizsardzībai no vajāšanas politisku motīvu dēļ. Atkārtotām vēlēšanām Baltkrievijā jānotiek atbilstoši starptautiskiem demokrātijas standartiem.
"Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītajiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija nedz brīvas, nedz godīgas," atzīmēja debašu laikā Saeimas Ārlietu komisijas (kura sagatavoja deklarācijas tekstu) priekšsēdētājs, deputāts Rihards Kols.
Bet, lūk, ko debašu laikā un pēc tām, komentējot parlamenta lēmumu, teica Latvijas parlamenta opozīcijas deputāti.
Deputāte Jūlija Stepaņenko uzskatīja, ar ko Latvija spēj palīdzēt saviem kaimiņiem: "… Mēs varam pamācīt baltkrievu tautu, kā izputināt valsti, kā jau te minēja daži kolēģi, mēs varētu pamācīt baltkrievu tautu, kā zaudēt neatkarību, kā liekties Starptautiskā Valūtas fonda priekšā, liekt viņu priekšā muguras un izdzīt savus tautiešus no mājām, klausot Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumiem pirms 10 gadiem, ieviešot NĪN mājoklim. Mēs varētu arī pamācīt baltkrievu tautu, kā ņirgāties par opozīciju Latvijā, pilnībā liedzot vairākas iespējas opozīcijai piedalīties Saeimas darbā un ākstoties ar attālināto Saeimas sēdi. Mēs arī varētu tieši, tāpat kā arī Zariņa kungs teica iemācīt baltkrievu tautai, kā vēlēt prezidentu.
Un mēs varētu iemācīt baltkrievu tautai to, kā mēs varētu nodrošināt to, ka pie varas visu laiku nokļūst cilvēki, kuri nemaz nepiedalās vēlēšanās vai kurus izsvītro un viņi tāpat pa skursteni ielien atpakaļ.
Mēs to varētu visu darīt. Mēs arī varētu baltkrievu tautai pamācīt divkosību, jo tas, ko mēs šodien redzam, ir divkosības paraugstunda. Protams, ka tam vēl klāt ir ļoti liela ietekme no pašvaldību vēlēšanām, katrs ar savu zaļo mapīti nāks un rādīs, cik viņš ir ļoti norūpējies par baltkrievu tautu. Tik tiešām mēs varētu pamācīt to, kā nedzirdēt savu tautu un kā dzirdēt svešu tautu. Jo jūs, kolēģi, tik ļoti labi ziniet, ko vajag baltkrievu tautai, kā viņai jādzīvo, kā viņa ir dzīvojusi līdz šim, jūs ļoti labi visu saprotat, bet jūs nedzirdat savu tautu …"
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, runājot par notikumiem kaimiņvalstī, piemēra kārtā minēja Baltkrievijas uzņēmumu "Belaz" ar gada apgrozījumu ap vienu miljardu eiro, ar 11 tūkstošiem darbinieku, ar produkcijas eksportu uz Krieviju un NVS valstīm:
"Pieņemsim, ka vēlēšanu rezultātā kardināli mainās Baltkrievijas ekonomiskā politika. Iespējams, arī ārpolitika. Kas notiks ar "Belaz" un tā darbiniekiem? Tipisks "padomnieks" ieteiks šo uzņēmumu privatizēt. Vai tā būs "prihvatizācija", kuras rezultātā uzņēmums tiks izlaupīts un nonāks līdzīgā situācijā kā Latvijas RAF, VEF un citi? Vai arī tā būs kā "Škoda" - īsts veiksmes stāsts?
Vai arī, mainoties ārpolitiskajam kursam uz pretkrievisku (kā to vēlētos redzēt daudzi, arī Latvija), "Belaz" un citi uzņēmumi pakāpeniski zaudēs piekļuvi Krievijas tirgum, un ar tiem notiks tas pats, kas notiek ar Latvijas tranzītu?
Ir skaidrs, ka šie ir ārkārtīgi sarežģīti jautājumi, un ir iespējami ļoti dažādi notikumu attīstības scenāriji. Kurš spēs pieņemt patiešām pārdomātus un izsvērtus lēmumus? Vai vakardienas skolotāja? Blogeris?
Un tomēr izskatās, ka neatgriezeniskā robeža ir šķērsota. Es nezinu, kas notiks nākotnē. Par to jālemj Baltkrievijas tautai. Bez ārējās iejaukšanas. Un par savu izvēli arī jānes atbildība. Vienīgais veids, kā to panākt, ir godīgas vēlēšanas. Mums atliek uzticēties Baltkrievijas tautas prāta spējām. Un ticēt, ka viņi neatkārtos mūsu kļūdas. Ka neiekritīs sašķeltās sabiedrības bezdibenī. Ka neļaus noskaņot sevi pret kaimiņiem. Ka neiznīcinās savu rūpniecību un nepārdos savu valsti par kapeikām."
Deputāts Ivars Zariņš savā uzstāšanās runā salīdzināja prezidenta vēlēšanu procedūru Baltkrievijā un Latvijā:
"...Latvijas sabiedrība var daudz ko mācīties no Baltkrievijas, kā pastāvēt par savām interesēm. Ak, jā. Tikai tāda nianse, ka Latvijas tautai ir liegtas tiesības vēlēt savu Valsts prezidentu. Vairākas reizes Saeimā ir bijuši mēģinājumi rast šādu iespēju Latvijas tautai, bet pie varas esošo partiju varas šie mēģinājumi tika izgāzti. Formāli tas tika pamatots, ka pie šādas idejas vēl jāturpina strādāt, bet mēs atceramies, kas tika runāts kuluāros. Ja tautai atļauts ievēlēt prezidentu, nu, kas tur var sanākt? Ievēlēs pavisam kaut ko ne to.
Un pēc tam, kad Saeimā tika panākts, ka prezidents tiks ievēlēts atklātās Saeimas vēlēšanās, koalīcijas partijām parādījās iespēja nokontrolēt Saeimas deputātu balsojumus, tas ir, padarīt Saeimu par savu balsošanas mašīnu ar arī šajā jautājumā, tad visi centieni par tautas vēlētu prezidentu tika apglabāti.
Tā ka savādi sanāk. Baltkrievijā tauta var ievēlēt savu prezidentu, Lietuvā – var, bet demokrātiskā Latvijā, kura nosoda Baltkrievijas varas rīcību, tauta nemaz nevar ievēlēt savu prezidentu. Un kāpēc nevar? Tāpēc, ka tauta ne to izvēlēsies. Ne to, ko varas kliķe uzskata par pareizu. Ar ko tagad šodien jūs esat labāki par to, ko šodien nosodāt?"
Šāda veida emocionālās un argumentētās uzstāšanās koalīcijas partiju pārstāvjiem nākas dzirdēt ne pirmo reizi. Tiesa, rezultāti vienmēr ir vieni un tie paši - "balsošanas mašīna", ko izveidoja koalīcija, strādā bez kļūdām.
