RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza Baltkrievijas vēstniekam Rīgā notu sakarā ar Latvijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā, tiek ziņots ĀM mājaslapā.
"Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Ilgvars Kļava tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Vasīliju Markoviču, lai iesniegtu Latvijas protesta notu par Latvijas pilsoņu aizturēšanu un paustu pozīciju par Baltkrievijas varasiestāžu rīcību," teikts paziņojumā.
.@Arlietas iesniedz protesta notu 🇧🇾 Baltkrievijas vēstniekam Latvijā Vasīlijam Markovičam par 🇱🇻 Latvijas pilsoņu aizturēšanu un pauž pozīciju par Baltkrievijas varasiestāžu rīcību.
— Ārlietu ministrija (@Arlietas) August 17, 2020
➡ https://t.co/TTzqM9CLQw@LV_Belarus
Latvijas ĀM pastāstīja, ka no 10. līdz 13. augustam divus Latvijas valstspiederīgos nepamatoti aizturēja Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes un pakļāva fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai. Iepriekš ĀM paziņoja, ka 14. augustā abi aizturētie tika atbrīvoti.
"Latvijas Ārlietu ministrija pieprasa Baltkrievijas varasiestādēm veikt incidenta pilnvērtīgu izmeklēšanu, saukt vainīgos pie atbildības un informēt par izmeklēšanas rezultātiem," paziņoja ministrijā.
Turklāt vēstniekam paziņoja, ka Latvija neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par brīvām un taisnīgām. Pēc ĀM domām, par izeju no politiskās krīzes republikā var kļūt jauna vēlēšanu kampaņa ar citu CVK sastāvu un obligātu starptautisko novērotāju klātbūtni.
"Ministrija stingri nosoda Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu fiziska spēka pielietošanu pret miermīlīgo protestu akciju dalībniekiem un pieprasa nekavējoties atbrīvot aizturētos protestētājus. Jāsauc pie atbildības un jāsoda attiecīgās amatpersonas, kas pieļāva vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus," paziņoja Latvijas ĀM.
Ministrijā aicināja Baltkrievijas vēstnesi informēt oficiālo Minsku par to, ka Baltkrievijas iekšējo problēmu risināšanā nav jāmeklē ārējais ienaidnieks.
"Mēģinājumi pasniegt Baltijas valstis un NATO kā Baltkrievijai naidīgus spēkus var vēl vairāk pasliktināt šobrīd sarežģītās attiecības ar oficiālo Minsku," nobeigumā raksta ĀM.
Esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš paziņoja, ka republikā "parādījušies ārējas iejaukšanās elementi", un pastāstīja, ka NATO bruņotais kontingents "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem, tiek paplašināts militārais spēks pie valsts rietumu robežām. Turklāt pagājušajā nedēļā Minska neielaida divus Latvijas pilsoņus, kuri atlidoja no Londonas, jo radās aizdomas, ka viņi grasās sarīkot provokāciju valsts teritorijā. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos nosauca Baltkrievijas prezidenta vārdus par "murgiem".
Vakar vakarā Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija ir gatava uzņemt Baltkrievijas pilsoņus, kuri pametuši valsti politisku iemeslu dēļ.
Pagājušajā nedēļā trīs Baltijas valstu vadītāji piedāvāja savu starpniecību situācijas noregulēšanai Baltkrievijā, aicinot ievēlēto prezidentu Aleksandru Lukašenko uzsākt dialogu ar tautu. Piektdienas vakarā kļuva zināms, ka Latvija, Lietuva un Igaunija atbalstīja sankciju ieviešanu pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām. Eiropas Savienības valstu ĀM vadītāji ķērās klāt sankciju saraksta sastādīšanai.
Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.
Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, divi cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.
