RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt pilsoņus, kuri pametuši Baltkrieviju protestu fonā, paziņoja Baltijas republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc Ministru kabineta sanāksmes.
"Latvijas valdības ārkārtas sēdē notika diskusija par robežu atvēršanu Baltkrievijas pilsoņiem, un Latvija ir gatava uzņemt bēgļus atbilstoši likumiem un drošības prasībām saistībā ar Covid-19," paziņoja Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka pagaidām neprognozē lielu baltkrievu bēgļu plūsmu, taču viss ir atkarīgs no situācijas attīstības.
"Ceru, ka plašas represijas nesekos, bet esam gatavi uzņemt politiskos bēgļus, negaidot gan, ka tie būs ļoti lieli skaitļi," norādīja ministrs.
Pašlaik Latvija nav saņēmusi no Baltkrievijas pilsoņiem nevienu pieteikumu politiskā patvēruma piešķiršanai.
Iepriekš par gatavību piešķirt baltkrieviem patvērumu paziņoja Lietuvā. Republikas IeM vadītāja Rita Tamašuniene paziņoja, ka varasiestādes sagatavojušas pasākumu plānu gadījumam, ja pieaugs Baltkrievijas pilsoņu skaits, kuri lūgs piešķirt patvērumu Lietuvā.
Pagājušajā nedēļā trīs Baltijas valstu vadītāji piedāvāja savu starpniecību situācijas noregulēšanai Baltkrievijā, aicinot ievēlēto prezidentu Aleksandru Lukašenko uzsākt dialogu ar tautu. Piektdienas vakarā kļuva zināms, ka Latvija, Lietuva un Igaunija atbalstīja sankciju ieviešanu pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām. Eiropas Savienības valstu ĀM vadītāji ķērās klāt sankciju saraksta sastādīšanai.
Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.
Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, divi cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.
