RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Krievijas Valsts dome 15. jūlijā otrajā lasījumā pieņēma valdības likumprojektu par iespēju glabāt agroķimikālijas jūras ostu teritoriju robežās, vēsta DP.ru.
Līdz 2013. gadam Ūdens kodekss neaizliedza attiecīgo noliktavu būvniecību ūdens aizsardzības zonā. Sākotnējās kodeksa versijas darbības laikā KF tika uzbūvēti Tuapse gāžamkravu termināls Eiropas sēra termināls (Ustjlugas osta), Baltijas jūras gāžamkravu termināls (Sanktpēterburgas osta), Murmanskas gāžamkravu termināls.
Taču 2013. gadā likumdošana tika mainīta. Tagad Ūdens kodekss aizliedz izvietot specializētas pesticīdu un agroķimikāliju glabātuves ūdens aizsardzības zonu robežās. Jūrām ūdens aizsardzības zona sastāda 500 metrus. Taču vairuma KF jūras ostu platums nepārsniedz 500 metrus.
Likumprojekts piedāvā atcelt Ūdens kodeksā aizliegumu uzglabāt agroķimikālijas ostu teritorijās – taču tikai specializētās glabātuvēs. Šādu glabātuvju būvniecībai jānotiek ar nosacījumu, ka tās tiek aprīkotas ar "konstrukcijām un sistēmām, kuras nepieļauj agroķimikāliju nokļūšanu ūdens objektos un nodrošina ūdens objektu aizsardzību no piesārņojuma".
Pēc KF Rūpniecības un tirdzniecības ministra vietnieka Mihaila Ivanova sacītā, Krievija eksportē 35 miljonus tonnu agroķimikāliju, mazāk nekā pusi no kurām iekrauj pašmāju ostās. Kravu plūsmas palielināšana caur Krievijas termināliem varētu nest budžetam aptuveni 6-7 miljardus rubļu gadā.
Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins likumprojekta izskatīšanas laikā paziņoja, ka, atceļot aizliegumu uzglabāt agroķimikālijas jūras ostās, tiks dots stimuls infrastruktūras attīstībai, šis lēmums ļaus izbeigt "barot visu pasauli". Ar "visu pasauli" politiķis bija domājis Baltijas valstis, kuras jau kopš padomju laikiem ir galvenie tranzīta ceļi minerālmēslojumu iekraušanā.
