RĪGA, 31. jūlijs - Sputnik. Baltijas valstis rupji pārkāpj viedokļa un preses brīvību, apspiežot Krievijas medijus, turklāt argumenti nav pārliecinoši, "highly likely" garā, vakar, uzstājoties EDSO pastāvīgajā padomē, norādīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs.
Aģentūra RIA Novosti vēsta, ka Krievijas diplomāts atgādināja: 1. janvārī ziņu aģentūras Sputnik pārstāvniecība Tallinā pārtrauca darbu, ņemot vērā policijas vēstules ar kriminālvajāšanas draudiem, ko saņēma tās darbinieki par sadarbību ar savu darba devēju – ziņu aģentūru "Rossija segodņa".
Igaunijas pēdās arī Rīga un Viļņa nolēma attiecināt ES individuālās sankcijas uz medijiem – tās ziņoja, ka aizliedz RT telekanālu retranslāciju, jo tos vadot Dmitrijs Kiseļovs, uz kuru attiecinātas ES sankcijas. Pie tam D.Kiseļovs nav saistīts ar RT - viņš ir ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, bet RT vada Margarita Simoņana.
A.Lukaševičs informēja, ka Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sāka telekanāla "Rossija RTR" translācijas ierobežošanas procedūru. Lēmums pamatots ar to, ka pēc Latvijas varasiestāžu apgalvojuma, raidījumā "60 minūtes" it kā konstatēta naida kurināšana – diskusijas dalībnieku un programmas vadītājas Olgas Skabejevas izmantotie jēdzieni, iespējams, vērtējami kā naida kurināšana.
"Gribētos zināt: "iespējams" vai "vērtējami", vai tādi ir? Atkal bēdīgi slavenie "highly likely", tikai tagad – latviešu gaumē. NEPLP vietnē ziņots: ja norādītajā programmā gada laikā tiks fiksēts vēl viens pārkāpums, padomei būs tiesības pieņemt lēmumu par šī telekanāla programmu izplatīšanas ierobežošanu Latvijā," atzīmēja Lukaševičs.
"Tamlīdzīgi soļi ir viedokļa un preses brīvības rupjš pārkāpums. Tie būtiski ierobežo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielas iedzīvotāju daļas tiesības uz piekļuvi informācijai dzimtajā valodā un neatbilst šo valstu starptautiskajām saistībām," uzsvēra diplomāts.
Viņš atgādināja, ka runa ir par 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. panta, 1966. gada Starptautiskā civilo un politisko tiesību pakta 27. panta, 1992. gada ANO Deklarācijas par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, 1995. gada Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī EDSO ārlietu ministru padomes lēmuma no 2018 gada par žurnālistu drošību pārkāpumiem.
"Visiem šiem dokumentiem kopīga ir žurnālistu profesionālās darbības brīvas īstenošanas prioritāte, neatkarīgi no tā, vai tā patīk valdībai vai ne. Šajā kontekstā rada neizpratni starptautisko struktūru klusēšana, ieskaitot Eiropas Savienību, kuras dalībvalstis tās ir kopš 2004. gada. Tāda rīcība tikai pastiprina Rīgas, Tallinas un Viļņas pārliecību par viņu rīcības absolūtu nesodāmību," secināja politiķis.
Baltijas valstu valdība vairākkārt likusi šķēršļus Krievijas mediju darbam. Krievijas ĀM norādīja uz šo valstu koordinētas darbības pazīmēm. Mediju vajāšana Baltijas valstīs uzskatāmi demonstrē, ko vērti ir demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas pieturēšanos pie demokrātijas un vārda brīvības principiem, norādīja Krievijas ĀM.
