RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi aizliegt RT kanālu grupu, lai arī faktiski tie nav krievvalodīgie kanāli un lielākā daļa tiek translēta ES valodās. Tomēr NEPLP sameklēja citu argumentu – aizliegt tāpēc, ka pret Dmitriju Kiseļovu ieviestas ES sankcijas.
Vēl vairāk, Latvija spēra vēl vienu soli uz priekšu. Valsts aicina citas ES valstis rīkoties tāpat.
Kā izskaidrot tik muļķīgu Latvijas soli un citus dīvainos lēmumus un pasākumus? To mēģinaja noskaidrot publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā.
Vienkārši nekaunība
"Iemesli ir tik viegli saskatāmi, ka tos pat nav vērts ilgi apspriest. Skaidrs, ka visu, kas nāk no Krievijas, Latvijas valdība uztver kā ideoloģisku indi. Tomēr vajadzētu tikt skaidrībā: kas tas ir – sankcijas, ko tās paredz? Jā, Kiseļovs ir iekļauts ES sankciju sarakstā, kas paredz tikai divas lietas – cilvēks nevar iebraukt ES valstīs, viņš nevar turēt īpašumā, pārvaldīt un kontrolēt aktīvus šo valstu teritorijā. Tomēr Kiseļovs nevada un nekontrolē RT telekanālus. Viņš ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" direktors. Tātad no NEPLP puses šīs telekanālu paketes bloķēšana ir vienkārši nekaunība, par ko viņi izšķīrušies cerībā, ka izdosies, izspruks cauri," paskaidroja Lindermans.
Publicists piebilda, ka Drošības policija Latvijā tādā pašā manierē ierosina lietas par "okupācijas" noliegšanu, kad Latvijā nav likuma, kas aizliegtu okupācijas noliegšanu.
Tāpēc Lindermans uzskata, ka šajā situācijā lēmums ir jāapstrīd, jāapsūdz. Pie tam tas ir izdarāms Latvijas administratīvajā tiesā, jo tiesneši Latvijā bieži netiek līdzi politiskajai nepieciešamībai un risina lietas daudz objektīvāk nekā ierēdņi.
"RT gadījumā vajadzēs iesniegt pierādījumus. Un Krievija varēs no savas puses pierādīt, ka Kiseļovs nav RT vadītājs. Tātad no NEPLP puses tā ir nekaunība un virzība uz priekšu līdz ar Krievijai naidīgā noskaņojuma vilni. Tomēr man šķiet, ka tam var būt sekas. Es necerētu, ka solīdās Eiropas valstis nesekos Latvijas piemēram. Lieta tāda, ka mazo, taču ļauno Baltijas valstu iniciatīvas tomēr cērt ceļu Eiropā, gan ne uzreiz un ne visas. Pieredze rāda. Tātad ļaut Latvijai vaļu nevar nekādā gadījumā, brīdināja Lindermans.
Te jāatgādina, ka RT un ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana iepriekš ironiski uzslavēja Latvijas izlūkdienestu pēc lēmuma aizliegt RT translāciju Baltijas valstī.
Simoņana uzsvēra, ka Kiseļovs ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" direktors, bet viņa – RT galvenā redaktore, un pie tam nekādas ES sankcijas uz viņu nav attiecinātas. Mediju menedžere atzīmēja, ka kompānijas ir divas dažādas juridiskās personas, un tas jau sen ir publiski zināms.
Kā no dažādām planētām
Vienlaikus Latvija, acīmredzot, netikusi skaidrībā ar Krievijas medijiem, tomēr atļāvusies reveransu krieviem, kas rāda: valsts interesējas par jautājumiem, kas nodarbina 30% iedzīvotaju.
Eiropas Parlamenta birojs Latvijā organizēja diskusiju internetā par mediju satura patēriņu valsts krievvalodīgo vidū. Diskutēja trīs cilvēki. Patiesībā viņiem vajadzēja apspriest, kādus plašsaziņas līdzekļus izvēlas krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, kā informācija pie viņiem nokļūst. Pēc būtības, nekādas saturīgas sarunas nebija.
Tā bija vētrainas rīkošanās imitācija, atzīmēja Lindermans. Viņš norāda, ka daži pasākumi tiek organizēti "kārtības labad", taču, protams, tādas diskusijas rada drūmu iespaidu.
"It kā mēs ar šiem cilvēkiem, kuri apsprieda krievvalodīgos cilvēkus, dzīvotu uz dažādām planētām. Nedomāju, ka viņi noskaņoti naidīgi, tomēr radās iespaids, ka viņiem nekas daudz nav zināms," publicists atklāja savas emocijas.
Lindermans uzskata, ka titulētās nācijas pārstāvjiem Latvijā, arī žurnālistiem un politologiem nav ne jausmas, ka vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju valstī ir krievi.
"Viss krieviskais ir slikts"
Vienlaikus Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā Starptautisko skolu likumu, kas it kā attiecas uz visiem Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku bērniem. Tas paredz, ka ārzemnieku bērniem būs jāapgūst Latvijas kultūra un tradīcijas, jāmācās tikai Eiropas Savienības un NATO valstu valodās. Vai tas skar arī krievus?
Publicists paskaidroja, ka jau pirmajā lasījumā paredzēts: skolas ārzemniekiem Latvijā var atvērt tikai ES un NATO valstis. Norādīts, ka Krievija pie tām nepieder.
"Tas nozīmē, ka no Krievijas puses nav juridiskās bāzes tādu skolu atvēršanai, bet nacionālisti grib vēl ieviest papildinājumu, ka tādas skolas nedrīkst strādāt trešo valstu valodās. Tas ir tīri politisks lēmums. tas nav saistīts ar problēmu, ka krievi nemācās latviešu valodu un tā tālāk. Vēl vairāk, tas ir ģeopolitisks lēmums, saskaņā ar to politiskā pretinieka valoda valstī nedrīkst figurēt," paskaidroja publicists.
Viņš piebilda, ka Starptautisko skolu likums faktiski liedz iespēju atvērt krievu skolu KF vēstniecības paspārnē, lai arī pie Latvijas vēstniecības Krievijā latviešu skola strādā.
"Tātad krievu izglītība tiek slēgta visā Latvijā. Lai arī tam nav praktiskas jēgas. Tas ir pārgājis simbolu kategorijā, ka viss, kas nāk no Krievijas ir slikts: krievu valoda – slikti, lentīte – slikti, skolas – slikti. Es vēl gaidu, kad aizliegs Krievijas karogu…" Lindermans piebilda.
Krievus Latvijā glābs tiesas?
Labi vēl, ka neuzdrošinājās aizliegt Krievijas pilsoņiem Latvijā balsot par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā. Un lielākā daļa Krievijas pilsoņu atbalstīja grozījumus.
Krievus Latvijā interesē Konstitūcijas 69. pants, kas paredz: Krievija atbalsta ārzemēs dzīvojošos tautiešus.
Lindermans uzskata, ka grozījums ir svarīgs, jo nosaka KF saistības ārvalstīs dzīvojošo krievu un krievvalodīgo priekšā. Līdz šim bija tikai morālas saistības. Šajā aspektā jaunais grozījums ir interesants. Tomēr praksē sāpīgākais jautājums ir par to, kā grozījums tiks īstenots praktiski.
"Es neredzu, ka būtu precīzi nosprausts uzdevums, kurp tas virzās. Kādam politiskajam mērķim. Kad nav uzdevuma, nevar novērtēt darbības efektivitāti. Atliek cerēt, ka "Rossotrudņičestvo" jaunā vadība formulēs jaut kādas precīzas prioritātes – ne vispārīgas, bet katram reģionam atsevišķi," situāciju skaidroja publicists.
Viņš pastāstīja, ka tas nepieciešams, lai tiesās cīnītos par krievu tiesībām Baltijas valstīs, jo pat Krievijai naidīgi noskaņotajās Baltijas valstīs tiesas vēl prot skatīt lietas objektīvi. Tas jāizmanto, uzskata Lindermans.
"Ir jāizmēģina, kā strādā tiesu sistēma šajās valstīs, jāmeklē juristi, kuri var aizsargāt. Mēs nevaram saviem spēkiem piebeigt pretinieku," atzina publicists.
Kāpēc viltvārdis?
Lindermans pauda arī viedokli par ļoti interesantu tēmu – žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatu "Viltvārdis" – Latvijas prezidenta Egila Levita biogrāfiju.
Lindermans atgādināja: viņš jau runājis par to, ka Levits kaut kā dīvaini izvairās atbildēt uz jautājumiem par saviem vecākiem un pilsonību.
Publicists vēlreiz pastāstīja, ka viņam šķita savādi Levita centieni publiski noliegt, ka viņš bijis Vācijas pilsonis, lai arī ilgu laiku tur dzīvojis. Ja cilvēkam ir dubulta pilsonība, viņš nevar būt Latvijas prezidents.
"Man skaidrs ir tikai viens – tas viņš viļ un kaut ko slēpj. Izlasīsim Lapsas grāmatu, iespējams, noskaidrosim," secināja Lindermans.
