RĪGA, 8. jūnijs — Sputnik. Būt vai nebūt Georgija lentei Latvijā?
Drūmās perspektīvas
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus, saskaņā ar kuriem Latvijā tiks aizliegta Georga lenšu nēsāšana publiskajos un svētku pasākumos, kā arī piketos un gājienos.
Komisijas priekšsēdētājs Arturs Kaimiņš, komentējot lēmumu, paziņoja, ka, aizliedzot Georga lenšu nēsāšanu, Latvija ierobežo Krievijas totalitārās ideoloģijas izpausmi attiecībā uz bijušajām PSRS republikām.
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apspriež, cik drūmas ir prognozes šajā un citos jautājumos.
Pagaidām viss nav tik slikti, kā izskatās, uzskata Lindermans. Visdrūmākās prognozes var neīstenoties, jo komisijā grozījumi par Georga lenšu aizliegumu Latvijā tika atbalstīti ar niecīgu pārsvaru – viena balss.
Turklāt pagaidām pat Latvijas resori, piemēram, Valsts policija, municipālā policija un Ārlietu ministrija, gandrīz visas aptaujātās iestādes, iebilda pret tādu aizliegumu. Tikai radikālie nacionālisti atbalsta savu iniciatīvu.
Grozījumiem Saeimā vēl jāiziet trīs lasījumi. Tāpēc pagaidām jautājums ir strīdīgs. Daži Latvijas ierēdņi kaut kādu savu formālu un juridisku apsvērumu dēļ šo aizliegumu neapstiprina.
"Krieviem, protams, ir ļoti svarīgi šo lenti nosargāt. Man atmiņā atausa tāds viedoklis no interneta. Lietotājs uzrakstīja, ka nav nekādas starpības, vai aizliegs vai neaizliegs lenti, jo piemiņu par Uzvaru mēs glabāsim mūsu sirdīs. Bet problēma ir tāda, ka vēsturiskā atmiņa neatrodas sirdī. Tā glabājas materiālos iemiesojumos - pieminekļos, lentēs. Grūti iedomāties, piemēram, "Nemirstīgā pulka" gājienu bez fotogrāfijām," skaidroja Lindermans.
Viņš uzsvēra, ka Georga lente ir viens no vēsturiskās atmiņas materiālajiem iemiesojumiem, tāpēc nepieciešams to atstāvēt. Varbūt veikt kādus pasākumus, it īpaši tāpēc, ka koalīcija pagaidām nav pilnībā noskaņota uz šā simbola aizliegumu.
Kā "labāk krieviem"
Tikmēr Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš informēja, ka no nākamā gada 1. janvāra televīzijas kanālā LTV7, kas ir Latvijas televīzijas otrais kanāls, nebūs raidījumu krievu valodā.
Mazākumtautību saturs sabiedriskajos medijos tiks pārcelts uz speciālu interneta platformu uz Lsm.lv bāzes, bet LTV7 raidīs latviešu valodā.
Savukārt Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša paudusi, ka krieviem tā būs labāk, jo internets sniedz vairāk iespēju.
"Spriežot pēc viņu loģikas, krieviem vienmēr viss ir labāk. Gan tas, ka krievu skolās slēdza - ātrāk apgūs latviešu valodu, gan ar televīziju... Saeimā šis likums tiks pilnībā pieņemts. Bet es pievēršu uzmanību tam, ka visa šī televīzijas vadība Latvijā var aizliegt jebkuru telekanālu, balstoties uz tā saucamās "nacionālās drošības" interesēm. Tas principā ir ārkārtēja laika un kara stāvokļa likums. Pat ja izdosies saglabāt kādu no televīzijas kanāliem krievu valodā, tas būs apdraudēts šā principa dēļ. Skaidrs, ka arī agrāk par kaut ko tādu uzlika naudas sodus, bet tagad ir skaidrs, ka var vispār aizvērt," komentēja publicists.
Viņš tāpat atzīmējis, ka tagad, ja kaut kāda apraide krievu valodā saglabāsies, tad tur baidīsies izteikt jebkādu pozitīvu viedokli par Krieviju un jebkuru kritiku par ASV. Tā būs tā pati oficiālā latviešu propaganda tikai krievu valodā.
"Var nonākt tiktāl, ka krievu televīzija Latvijā nesaglabāsies," ar nožēlu konstatēja Lindermans.
Slepkavība latviski
Kamēr Saeimas komisija domā par Georga lentēm, bet televīzijas priekšniecība cenšas patriekt krievu valodu no apraides tīkla, bija apdraudēta valsts pirmā persona - Egils Levits.
Valsts policija un Valsts drošības dienests (VDK) paziņoja, ka uzsāk operatīvās darbības sakarā ar Latvijas prezidenta apsardzi, jo kāds vīrietis viņam draudējis sociālajos tīklos.
Šeit ir vērts atgādināt, ka Lindermans pats 2002. gadā tika apsūdzēts par draudiem toreizējai Latvijas līderei Vairai Vīķei-Freibergai.
"Tad es uzzināju, ka latviešu valodā pastāv divi slepkavības veidi. Ir vienkārša slepkavība, kas attiecas uz parastu cilvēku, un ir politiska slepkavība. Mani turēja aizdomās par to, ka es grasījos veikt politisku slepkavību. Līdz tiesai tas nenonāca, bet pirmajā izmeklēšanas posmā tolaik vēl Drošības policija izplatīja informāciju par to, ka es glabāju sprāgstvielas un divas pistoles, lai iznīcinātu Vairu Vīķi-Freibergu," - atcerējās Lindermans.
Viņš pastāstīja, ka pagaidām par draudiem Levitam nekas nav zināms. No pieejamās informācijas ir skaidrs, ka lietā par draudiem prezidentam strādā valsts kriminālpolicija, nevis VDK. Ir arī zināms, ka ir draudējis vīrietis un pasākumi ir veikti.
"Es domāju, ka jā, prezidentam Levitam miljoniem iemeslu dēļ var būt ienaidnieki - gan latviešu, gan krievu vidū. Taču daudzi cilvēki internetā izmanto tādus vārdus, kā "nogalināt" "nošaut" un tā tālāk bez nodoma to izdarīt. Varbūt arī Levita gadījumā kādam sanāca dusmas," – izteica pieņēmumu publicists.
Politiskā situācija
Tikmēr Latvijas Aizsardzības ministrijā domā par īpaši svarīgām lietām. Aizsardzības ministrijas mājaslapā tika publicēts buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā".
Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, to pārstāvjiem un kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.
Īpaša uzmanība tika pievērsta padomiem par to, kā jārīkojas kara gadījumā.
Tai pašā laikā kāds poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai. Saskaņā ar šo scenāriju, 72 stundu laikā Krievijas tanki būs pie Rīgas un Tallinas.
Tā kā Ādažos un Rīgas priekšpilsētās, uzturas poļu karavīri un viņu kolēģi no Slovākijas, Albānijas, Čehijas, Itālijas un daudzām citām NATO valstīm, bet nav amerikāņu, poļi ir iegrimuši domās, kā rīkoties šādā gadījumā - bēgt uz Varšavu vai mēģināt cīnīties.
Lindermans uzskata, ka nekā īpaša šādā plānā vispār nav. Katra valsts izstrādā desmitiem, ja ne simtiem šādu teoriju. Dīvaini ir tas, ka visi šie taktiskie un stratēģiskie dokumenti tagad nonāk medijos, turklāt ne vienmēr kvalitatīvos medijos,
"Ja pastāvētu citplanētiešu uzbrukuma varbūtība, tad arī būtu plāns viņu uzbrukuma atvairīšanai. Cita lieta, ka tagad šie plāni nonāk medijos, dažkārt pat dzeltenajos, un kļūst par propagandas elementu. Kas attiecas uz poļu žurnālā publicēto, tad te jāizskata tā visa politisks pamats. Tie, kuri izstrādā šo plānu, uzskata, ka tuvākajā nākotnē mūs gaida karš starp ASV un Ķīnu," skaidro Lindermans.
ASV un Ķīnai ir sabiedrotie. Piemēram, ASV tā ir Polija un Baltijas valstis, kurām jebkura amerikāņu rīcība ir izpildāma pavēle. Bet Krievijai līdz tam var izveidoties ciešākas attiecības ar Ķīnu, paredz publicists. Tādos apstākļos, pēc viņa domām, var notikt jebkas.
"Protams, tas ir smieklīgi, kad sāk runāt par armiju un pulku rīcību. Patiesībā viss notiks citādi. Bet pagaidām mums ir politiskā situācija. Turklāt slikta. Un sliktu to padara tas, ka amerikāņi iekļauj NATO bijušās PSRS republikas. Tas tiešām ir mainījis pasauli. Tas pastiprināja spriedzi tikai NATO spēku klātbūtnes pie Krievijas robežām dēļ. Šodien tur var būt motorizētas brigādes un tanki, bet rīt jau – PRA līdzekļi, kas rada nopietnus draudus," precizēja Lindermans.
Nobeigumā publicists atzīmēja, ka vienīgā stratēģiskā izeja no šīs situācijas var būt tikai tāda, ka lielās valstis no jauna apsēdīsies pie sarunu galda un sadalīs ietekmes jomas – ar labu. Jo tas, kas pastāv tagad, neapšaubāmi rada spriedzi un draudus.
Šeit jāatgādina, ka Krievija vairākkārt ir aicinājusi ārvalstu partnerus uzsākt dialogu un joprojām turpina paust savu gatavību veselīgai situācijas apspriešanai. KF prezidents Vladimirs Putins apgalvoja, ka Krievija gaidīs, līdz Rietumi tam nobriedīs.
