RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Baltijas valstu un Polijas parlamentu ārlietu komisijas vērsās pie KF Valsts domes un citām Krievijas Federācijas iestādēm ar aicinājumu izbeigt likumprojekta skatīšanu, saskaņā ar kuru piedāvāts atzīt KF teritorijā par spēkā neesošu padomju dekrētu par Molotova-Ribentropa paktu, tiek vēstīts Latvijas Saeimas mājaslapā.
Runa ir par 1989. gada 24. decembra PSRS Tautas deputātu kongresa dekrētu "Par 1939. gada Neuzbrukšanas līguma starp Vāciju un PSRS politisko un juridisko novērtējumu".
Iniciatīva par tā atcelšanu pieder Valsts domes deputātam Aleksejam Žuravļovam, kurš iesniedza likumprojektu Valsts domei maija beigās. Dokumentā atzīmēts, ka Neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS, tai skaitā slepeno papildu protokolu, būtu pareizi atzīt par "padomju vadības piespiedu soli, ko diktējusi tieksme aizstāvēt PSRS nacionālās un valsts intereses un tās drošību".
Jaunajā likumprojektā teikts, ka protokols neparedzēja un neizšķīra Polijas sadalīšanu, Besarābijas, Bukovinas un Baltijas valstu pievienošanu PSRS.
Parlamentu ārlietu komisiju vadītāji Zbigņevs Rau (Polija), Jozs Bernatonis (Lietuva), Rihards Kols (Latvija) un Enns Ēsmā (Igaunija) pauda cerību uz to, ka KF Valsts domes deputāti nodemonstrēs tādu pašu gudrību un drosmi, kādu to demonstrēja viņu priekšteči 1989. gadā.
Baltijas parlamentāriešu paziņojumā tiek atzīmēts, ka jaunais likumprojekts tiek vērsts uz "starptautisko attiecību attaisnošanu, kuras balstās uz vardarbības attiecībā pret mazākām kaimiņvalstīm, kas faktiski nosprauž esošo Krievijas Federācijas politiku attiecībā pret Ukrainu, Gruziju un Moldovu paver ceļu uz turpmākiem starptautisko tiesību pārkāpumiem".
Iepriekš Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministrijas izteica protestus Krievijas vēstniecību pārstāvjiem savās valstīs Žuravļova likumprojekta dēļ.
PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgums (to bieži dēvē par Molotova-Ribentropa paktu atbilstoši abu valstu ārlietu ministru uzvārdiem) parakstīts 1939. gada 23. augustā Maskavā. Neuzbrukšanas pakta saturs atbilda starptautisko tiesību normām un valstu līgumu praksei, kas pieņemta tamlīdzīga rakstura dokumentiem.
Kopā ar līgumu tika parakstīts slepenais papildu protokols, kas nosprauda Padomju Savienības un Vācijas interešu sfēru robežas. PSRS ietekmes zonā iekļauta daļa Baltijas, Baltkrievijas rietumu daļa, Rietumukraina un Besarābija. Līdz ar to PSRS robeža pavirzījās daudz tālāk uz rietumiem.
Profesionālie kara vēsturnieki uzskata, ka pakts ļāva Padomju Savienībai iegūt atelpu un sagatavoties karam, pastiprināt kara rūpniecību un paplašināt Sarkano armiju. Lielā Tēvijas kara sākuma periodā Vācijas spēki bija spiesti uzbrukt no daudz attālākām robežām, tāpēc PSRS izdevās laikus evakuēt uz austrumiem virkni rūpniecības uzņēmumu un mobilizēt divīzijas, kas aizturēja vērmahta armijas pie Maskavas un Ļeņingradas.
