Vēsturnieks: Baltijas valstis spēj atgādināt par sevi tikai uz Krievijas rēķina

© Sputnik / Владимир Трефилов / Pāriet pie mediju bankasДиректор фонда "Историческая память", научный сотрудник Института российской истории Российской академии наук РАН Александр Дюков
Директор фонда Историческая память, научный сотрудник Института российской истории Российской академии наук РАН Александр Дюков - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Konfrontācija ar Krieviju ir vienīgā tēma, ko izdevies apgūt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai: citās jomās tās nav guvušas nekādus panākumus, ko varētu pastāstīt pasaulei.

RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministrijas pauda protestu Krievijas vēstniecību pārstāvjiem Baltijas valstīs par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada 24. decembra lēmumu, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols.

Baltijas valstu diplomātisko demaršu Fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs uzskata par nepārprotamu iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās.

"Baltijas valstis uzspiež Eiropā PSRS un Vācijas līgumu interpretāciju kā Otrā pasaules kara sākuma ieganstu. Krievijas diplomātiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministrijās nolasīja pseidovēsturiskas lekcijas sakarā ar Valsts domē iesniegto dokumentu, un tā ir tieša iejaukšanās Krievijas iekšējās lietās," Aleksandrs Djukovs pauda sarunā ar Sputnik Latvija.

Ar tādu izturēšanos Baltijas valstis demonstrē savas konfrontācijas ar Krieviju eksistenciālo raksturu, atzīmēja vēsturnieks.

"Patlaban tā ir vienīgā vieta rietumvalstu darba sadales sfērā, kur pieprasītas Baltijas valstis. Nekādās citās sfērās – aizsardzībā, drošībā vai ekonomikā, - tām nav nekādu cerību, tām nav nekādas citas tēmas, ar ko tās varētu nākt klajā un atgādināt par savu pastāvēšanu un lietderību. Vienīgā tēma, ko tām izdevies apgūt, ir konfrontācija ar Krieviju," uzsvēra Aleksandrs Djukovs.

Армен Гаспарян - Sputnik Latvija
Gasparjans atbildēja uz Baltijas sašutumu par neuzbrukšanas līgumu ar klasiķa frāzi

PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgums (to bieži dēvē par Molotova-Ribentropa paktu atbilstoši abu valstu ārlietu ministru uzvārdiem) parakstīts 1939. gada 23. augustā Maskavā. Neuzbrukšanas pakta saturs atbilda starptautisko tiesību normām un valstu līgumu praksei, kas pieņemta tamlīdzīga rakstura dokumentiem.

Kopā ar līgumu tika parakstīts slepenais papildu protokols, kas nosprauda Padomju Savienības un Vācijas interešu sfēru robežas. PSRS ietekmes zonā iekļauta daļa Baltijas, Baltkrievijas rietumu daļa, Rietumukraina un Besarābija. Līdz ar to PSRS robeža pavirzījās daudz tālāk uz rietumiem. Pakts ļāva Padomju Savienībai iegūt atelpu un sagatavoties karam, pastiprināt kara rūpniecību un paplašināt Sarkano armiju, atzīmē vēsturnieki.

Дюков: Балтия способна напомнить о себе миру только за счет России
Ziņu lente
0