20:04 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Baltijā
Saņemt īso saiti
39

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri vienojušies uzaicināt Krievijas vēstniekus savās valstīs, lai demonstrētu savu pozīciju jautājumā par likumprojektu, kas paredz atcelt Molotova-Ribentropa pakta nosodījumu.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. 18. jūnijā Krievijas vēstniecību pārstāvjiem Baltijas valstīs pausts protests par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada 24. decembra lēmumu, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols.

Latvijas ĀM informēja, ka 2020. gada 18. jūnijā ĀM politiskais direktors Jānis Mažeiks tikās ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijas Republikā Jevgeņiju Lukjanovu, lai paustu pozīciju par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu.

"Politiskais direktors norādīja, ka likumprojekta anotācijā iestrādātā vēsturisko notikumu interpretācija ir pretrunā vispārzināmiem, viennozīmīgi saprotamiem un dokumentāli apstiprinātiem vēstures faktiem un ir traktējama kā vēstures sagrozīšana. Ārlietu ministrijas politiskais direktors uzsvēra, ka šī dokumenta pieņemšana iespaidotu Latvijas-Krievijas divpusējās attiecības un Eiropas Savienības un Krievijas attiecības," teikts ĀM paziņojumā.

Ministrija uzsvēra: ja likumprojekts stāsies spēkā, tam nebūs nekādu tiesisko seku Latvijas Republikā.

Saskaņā ar 2020. gada 15. jūnijā panākto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministru vienošanos, Krievijas vēstnieki tika vienlaikus uzaicināti uz tikšanos atbilstošo valstu Ārlietu ministrijās.

Pakts un likumprojekts par nosodošā lēmuma atcelšanu

Maija beigās deputāts Aleksejs Žuravļovs iesniedza Valsts domē likumprojektu, ar ko ierosināts atzīt pa spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada 24. decembra lēmumu, kurā nosodīta PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līguma parakstīšana. Deputāts ir pārliecināts, ka lēmums neatbilst vēsturiskā taisnīguma principiem un pieņemts tālaika augošās politiskās nestabilitātes apstākļos, ko pavadīja spiediens no ārēju spēku puses. Domes iniciatīvu atbalstīja 38 zinātnieki, sabiedriskie darbinieki un virsnieki, kuri nosūtīja atklātu vēstuli Žuravļovam un palātas spīkerim Vjačeslavam Volodinam.

PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgums (to bieži dēvē par Molotova-Ribentropa paktu atbilstoši abu valstu ārlietu ministru uzvārdiem) parakstīts 1939. gada 23. augustā Maskavā. Neuzbrukšanas pakta saturs atbilda starptautisko tiesību normām un valstu līgumu praksei, kas pieņemta tamlīdzīga rakstura dokumentiem.

Kopā ar līgumu tika parakstīts slepenais papildu protokols, kas nosprauda Padomju Savienības un Vācijas interešu sfēru robežas. PSRS ietekmes zonā iekļauta daļa Baltijas, Baltkrievijas rietumu daļa, Rietumukraina un Besarābija. Līdz ar to PSRS robeža pavirzījās daudz tālāk uz rietumiem.

Profesionālie kara vēsturnieki uzskata, ka patks ļāva Padomju Savienībai iegūt atelpu un sagatavoties karam, pastiprināt kara rūpniecību un paplašināt Sarkano armiju. Lielā Tēvijas kara sākuma periodā Vācijas spēki bija spiesti uzbrukt no daudz attālākām robežām, tāpēc PSRS izdevās laikus evakuēt uz austrumiem virkni rūpniecības uzņēmumu un mobilizēt divīzijas, kas aizturēja vērmahta armijas pie Maskavas un Ļeņingradas.

Komentāri

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 17. jūnijā paziņoja, ka viņam nekas nav zināms par ierosinājumu atcelt PSRS tautas deputātu kongresa lēmumu par Molotovla-Ribkentropa pakta nosodījumu.

"Man par to nekas nav zināms, neko par to nezināju. Tāpēc nevaru sniegt nekādu komentāru," Peskovs paziņoja RIA Novosti.

Savukārt Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas loceklis Aleksejs Kondratjevs atgādināja, ka Molotova-Ribentropa pakts bija pēdējais līdzīgu paktu virknē, ko Vācija noslēdza, piemēram, ar Poliju. Savukārt, ņemot vērā Minhenes sazvērestību, vēlāko Sudetu aneksiju un Austrijas ieņemšanu, pakts bija PSRS piespiedu diplomātiskais solis.

"Lai iztaptu rietumu politiķiem, 80. un 90. gados pie mums aktīvi "nožēloja" un "noliedza" tie, kuri vēlāk no tankiem apšaudīja parlamentu," piebilda Kondratjevs.

NVS valstu institūta Vēstures izkropļošanas novēršanas darba grupas vadītājs Igors Šiškins uzskata, ka PSRS tautas deputātu kongresa lēmums par PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgumu ir jāatceļ. Pie tam viņš norādīja "ideoloģiskā katalizatora" lomu, kāda šim lēmumam bija PSRS sabrukumā.

"Tautas deputātu kongresa rezolūcija bija politisks akts ar mērķi graut Padomju Savienības iedzīvotāju uzticēšanos valstij. Faktiski toreiz cilvēkiem apgalvoja, ka uzvarētājvalsts sadarbojusies ar fašismu, kas mūsu valstī zemapziņas līmenī tiek uztverts kā absolūts ļaunums," atgādināja vēsturnieks.

Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" Zinovjeva kluba loceklis, vēstures zinātņu doktors Oļegs Nazarovs uzskata, ka Molotova-Ribentropa paktam veltītā lēmuma atcelšana demonstrētu KF politisko gribu aktīvi pretoties Rietumu mēģinājumiem atainot PSRS kā vienu no Otrā pasaules kara sākuma vaininiekiem.

Vēsturnieks ir pārliecināts, ka Rietumu pašreizējā apiešanās ar kara vēsturi ir "pirms 30 gadiem iesētas odziņas, ko mēs tagad ievācam".

"Tas, kas notika tolaik, ļoti atgādināja spēlīti ar padošanos no mūsu valsts puses. Mēs nenospraudām savu pozīciju, labākajā gadījumā taisnojāmies. Tomēr nekādā karā, arī ne informācijas karā nav iespējams uzvarēt, tikai aizsargājoties," atzīmēja Nazarovs.

"Pēdējos gados šī spēle norit ne tikai mūsu laukuma pusē. Tagad mums jāturpina aktīvi izvirzīt savu dienas kārtību, tostarp arī norādīt rietumvalstīm, kā patiesībā tās XX gadsimtā sadarbojās ar hitlerisko Vāciju un tādējādi tuvināja Otro pasaules karu. Ir svarīgi atbrīvoties no vēsturiskajiem "sastrēgumiem", kuri izveidojušies perestroikas gados un 90. gadu sākumā," secināja eksperts.

Pēc temata

Visīstākā elle: KF izvērtējuši Polijas plānus aizliegt Krievijas vēstures redzējumu
Zaimojošs "produkts": KF vēstniecība par Latvijas Otrā pasaules kara vēstures rezolūciju
Polijas lielā kļūda
Igaunija apsūdz PSRS par Otrā pasaules kara sākšanu
Tagi:
Molotova-Ribentropa pakts, Krievija, Baltija

Galvenie temati