RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina raksts par Otro pasaules karu risina ārkārtīgi svarīgus uzdevumus – ņemot vērā pagātnes vērtējumu, tiek veidota nākotnes koncepcija, raksta Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezients, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs savā blogā portālā Business FM.
Eksperts konstatēja: skaidri redzams, ka patlaban starptautiskās attiecības apgrūtina ne tikai strīdi par nākotni, bet arī vēsturiski notikumi, piemēram 1939.-1945. gada vērtējums. Piemēram, iepazīstoties ar jebkuru Polijā izdotu mācību grāmatu, rodas jautājums, vai tiešām runa ir par vienu un to pašu karu. "Berlīnē un Maskavā mēs strīdamies par vienu karu, Polija un Baltija, domājams, bija citā? No maija līdz septembrim populārākie uzvārdi Igaunijā, Polijā, Lietuvā – tie ir "Molotovs" un "Ribentrops", komentēja eksperts.
Paradoksāli ir tas, ka "šodien Vācijā un Krievijā vēsturisko notikumu vērtējums ir visnotaļ tuvs, ja arī nesakrīt pilnībā".
Eksperts atgādināja, ka maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss un Minhenes Mūsdienu vēstures institūta direktors Andreass Viršings publicēja materiālu "Nav politikas bez vēstures", kas bija veltīts arī Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienai. Tajā Māss "sniedz viennozīmīgu fašistiskā režīma politisko vērtējumu par kara izraisīšanu".
Par to raksta arī Putins, taču daudz detalizētāk un argumentēti, turklāt Krievijas valsts vadītāja materiāls ir orientēts uz daudz lielākiem uzdevumiem, atzīmēja Meževičs. Pēc viņa domām, zīmīgi ir arī tas, ka Krievijas prezidents noliedz galējības, piemēram, neatbalstīja ideju atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa II kongresa lēmumu par PSRS un Vācijas līgumu politisko vērtējumu.
"No otras puses, precīzi iezīmēta "sarkanā līnija". Prezidents stāsta par inkorporāciju, precīzi norādot mūsu rietumu partneriem, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tā saucamās "okupācijas" koncepcija ir kvaziakadēmiska daiļrade, ko Maskava nekad neatzīs," raksta eksperts.
Tātad raksta galvenā doma, pēc Meževiča pārliecības, ir nevis pagātnes analīze, bet gan piedāvājums sadarboties nākotnē. Eksperts raksta, ka tas adresēts ASV, Lielbritānijai, Francijai un Ķīnai – valstīm, kas pirms 75 gadiem kopā ar PSRS veidoja antihitlerisko koalīciju, izcīnīja uzvaru un radīja apstākļus mieram.
Tāpat, pēc Meževiča vērtējuma, tēmām, ko Putins skāra savā rakstā, "ir spilgti izteikta Baltijas specifika".
"Otrais pasaules karš un Lielais Tēvijas karš sākās Baltijā un Baltijā arī beidzās (ja nepievēršam uzmanību karadarbībai Klusajā okeānā). Baltijas jūras reģions ir tik mazs, bet ekonomiskās un ekoloģiskās problēmas šeit ir tik lielas, ka mums jāsāk ar diskusiju par vēsturiskiem jautājumiem un jāpāriet pie praktiskās sadarbības," raksta eksperts.
Šonedēļ klajā nāca Putina raksts "Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni". Krievijas prezidents atklāja savu viedokli par Otro pasaules karu, tā iemesliem un uztveri mūsdienu pasaulē. Viņš aicināja partnerus saglabāt vēsturisko patiesību, kuras pamatā ir fakti, un apspriest pagātnes notikumus paškritiski un bez aizspriedumiem.
