RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Valsts kontroles revīzija parādīja, ka bijušie pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki saņem speciālus pabalstus, kas pielīdzināti izdienas pensijai, vēsta telekanāla TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pārbaudot to, kā dažādās pašvaldībās notiek iedzīvotāju nabadzības apkarošana, noskaidrojies, ka izmaksu summa bijušajiem politiķiem dažviet pārsniedz summas, kas tiek izmaksātas maznodrošinātiem iedzīvotājiem. "Rekordists" šajā ziņā ir mazais Dundagas novads, kur 2018. gadā pabalstos bijušajiem pašvaldības vadītājiem tika izmaksāti 9000 eiro, savukārt sociālajiem pabalstiem – 6000 eiro.
Saskaņā ar Republikas nozīmes pilsētas un novada domes deputāta statusa likumu pabalsta saņemšanai 860 eiro apmērā mēnesī drīkst pretendēt ikviens no amata aizgājušais pašvaldības priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, ja viņš ir nostrādājis amatā divus termiņus un ir sasniedzis 58 gadu vecumu. Pabalsts tiek izmaksāts līdz mūža beigām.
Bijušais pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks ir tiesīgs saņemt pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā, ja viņam nav citu ienākumu avotu piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Ja šāds cilvēks jau saņem pensiju, tad pašvaldība kompensē viņam starpību starp pensiju un dubultās minimālās algas summu. Ja bijušais pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks atrod darbu, kur alga pārsniedz pabalsta apmēru, viņam ir pienākums atteikties no pabalsta.
Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava pastāstīja, ka revīzija tika veikta tikai 21 pašvaldībā, un norādītais pabalsts tiek izmaksāts 15 no tām.
"2018. gadā šis te kopējais apjoms, kas tika izmaksāts tikai šajās 15 pašvaldībās, ir 307 000 eiro. Un, ja mēs gribam salīdzināt, tad par šādiem līdzekļiem tajā pašā 2018. gadā GMI pabalstu varētu izmaksāt 69 pašvaldībās," atzīmēja Vārava.
Tāpat "Nekā personīga" žurnālisti atzīmē, ka pabalstu var saņemt arī politiķi, kuri zaudējuši amatu kriminālpārkāpumu dēļ.
Piemēram, pretendēt uz šīm te izmaksām ir tiesīgs bijušais Garkalnes novada mērs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kuru apsūdzēja pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā. Tiesa, viņš jau ir paziņoja, ka nepretendēs uz pabalsta izmaksāšanu.
Šie grozījumi deputātu statusa likumā tika veikti 2007. gadā, ekonomiskās izaugsmes laikā. Bijušais premjerministrs, esošais Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) tolaik vadīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Pēc viņa sacītā, šis drošības spilvens bija paredzēts pirmās novadu reformas upuru atbalstam, kad gandrīz 500 pašvaldību vietā tika izveidotas esošās 119 un daudzi politiķi palika bez iztikas līdzekļiem.
"Protams, ka man tagad arī ir pārsteigums, ka to izmanto vēl šobrīd. Tas tajā brīdī bija nepieciešams, pie tā es palieku, tas bija nepieciešams, kaut kādā periodā noteikti jā," paziņoja Kučinskis.
2021. gadā stāsies spēkā jauna administratīvi teritoriālā reforma, kuras gaitā darbu zaudēs aptuveni divas trešdaļas esošo novadu vadītāju un deputātu. Ja likums netiks mainīts, arī viņi saņems tiesības uz izmaksām.
