RĪGA, 7. maijs – Sputnik. Krīze, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija, izgaismoja Latvijas nodokļu sistēmas problēmas. Kad sāka aprēķināt dīkstāves pabalstus, noskaidrojās, ka tie ir ļoti zemi, jo par daudziem darbiniekiem nodokļi nav samaksāti pilnā apjomā. Pēc bijušā valsts premjera Māra Kučinska domām, tagad valdībai būs daudz vienkāršāk veikt izmaiņas nodokļu jomā.
Covid-19 izraisītā krīzes situācija Latvijā ir nesusi arī attiecīgi pozitīvus augļus. Piemēram, ārkārtējās situācijas laikā nodokļu maksāšanas sistēma izgaismojās patiesajā gaismā, tādēļ tagad valdībai būs daudz vieglāk atklāt tās trūkumus un labot tos, paziņoja Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības Māris Kučinskis Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" ēterā.
Tomēr viņš atzīmēja, ka nesauktu gaidāmos labojumus sistēmā par "nodokļu reformu". Tāpat Kučinskis brīdināja, ka valdībai ir jāļauj Latvijas uzņēmējdarbības videi atjaunoties. "Šobrīd baidīt nevajadzētu," sacīja politiķis.
Kopumā, pēc Kučinska domām, valdības rīcība ārkārtējās situācijas režīma apstākļos liekas "vairāk vai mazāk adekvāta".
Iepriekš valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze nav pamats atlikt nodokļu izmaiņas Latvijā. Lielāka taisnīguma sasniegšanai ir jāpanāk, lai visi Latvijā maksā proporcionāli vienlīdzīgus nodokļus, paziņoja valdības vadītājs.
Atgādināsim, ka 2018. gadā Latvijā stājās spēkā nodokļu reforma. Spēkā stājās grozījumi Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likumā, kuri paredzēja diferencēto nodokļa likmju ieviešanu. Iepriekš IIN likme Latvijā sastādīja 23%, savukārt kopš 2018. gada 1.. janvāra nodokļa likmes ir diferencētas atkarībā no ienākumu apmēra: ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā nodokļa likme sastāda 20%, ienākumiem no 20 līdz 55 tūkstošiem eiro – 23%, virs 55 tūkstošiem eiro – 31,4%.
Būtiskas izmaiņas bija paredzētas arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" – sociālās iemaksas palielinājās par 1%, kā arī tika ieviesti obligātie maksājumi autortiesību honorāriem.
Minimālā alga tika palielināta līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā, palielinājās degvielas, cigarešu un alkohola akcīzes, sāka darboties konceptuāli jauns uzņēmumu ienākumu nodokļa samaksas režīms, kā arī stājās spēkā virkne izmaiņu mikrouzņēmumu darba kārtībā.
Jānis Reirs, kurš Finanšu ministrijas vadītāja amatā nomainīja Danu Reiznieci-Ozolu, uzstājas par jaunu nodokļu grozījumu izstrādi. Pēc viņa sacītā, Latvijā ir jāsamazina nodokļu režīmu skaits un jāliek maksāt sociālo nodokli visiem uzņēmumiem.
"Mums 600 tūkstoši darbinieku strādā vispārējā režīmā un maksā visus nodokļus, savukārt 270 tūkstoši izmanto atvieglotos režīmus. Es uzstājos par to, lai valsts nodokļu sistēmā būtu mazāk visādu uzņēmēju nodokļu nomaksas formu. (…) Ja mēs vienkāršotu mūsu nodokļu režīmu, tas novestu pie Valsts ieņēmumu dienesta aparāta samazināšanas," paziņoja Reirs.
